1929. gada 9. martā. Ar slēpēm uz Roņu salu 0
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “No Rīgas uz Roju bija izbraukuši pagājušajā sestdienā grupa Rīgas sportistu – slēpotāju Andersona vadībā. Starp tiem atradās arī viena sieviete. Svētdienas rītā tie devās ļoti pārdrošā ceļojumā pa aizsalušo Rīgas jūras līci ar slēpēm uz Roņusalu.
Pēc dažu stundu ceļojuma drošsirdīgos slēpotājus pārsteidza sniegputenis, kas padarīja ceļojumu vēl bīstamāku. Vietām arī nebija iespējams virzīties uz priekšu ar slēpēm nelīdzenā ledus dēļ. Gadījās ceļā arī vairākas lielākas plaisas ledū, kuras bija jāpārvar sportistiem ar dzīvības briesmām.
Tikai satumstot visi rīdzinieki, stipri noguruši, nokļuva Roņusalā. Iedzīvotāji bija par negaidītajiem viesiem ļoti sajūsmināti, jo līdzīgs gadījums, pēc viņu baznīcas grāmatas, noticis tikai pirms 170 gadiem.
Sportistus noveda salas iedzīvotāji uz baznīcu, kur tiem bija jāieraksta baznīcas grāmatā savi vārdi un uzvārdi un arī diena, kad ceļojums noticis. Neredzētos ziemas viesus apbrīnot bija ieradušies nākošā rītā visi salas iedzīvotāji.
Pēc tam, kad rīdzinieki bija iepazinušies ar salu un viņas ievērojamākām vietām un arī atpūtušies, tie devās otrdien kopā ar lielāku grupu Roņusalas roņu mednieku, kuri gāja jūrā uz medībām, atpakaļ uz Roju pa ledu. Tā kā laiks bija skaidrs un arī vējš izdevīgs, tad sportisti sasniedza Kurzemes piekrasti pa ledu bez lielākiem šķēršļiem un daudz īsākā laikā. Arī Roņusalas iedzīvotāji neatceroties tik bargu un garu ziemu kā šogad.”
