Pirms 90 gadiem Latvijas, Igaunijas, PSRS, Polijas un Rumānijas pārstāvji Maskavā parakstīja tā saukto Maskavas jeb Ļitvinova protokolu, kas noteica, ka attiecības šo valstu starpā regulē Briāna–Kelloga pakts (parakstīts 1928. gadā 27. augustā Parīzē) par atteikšanos no kara kā instrumenta starptautisko konfliktu regulēšanā.

Lasītākie

TV24

“Tā ir cūku kūts. Pat cūkas dzīvo labāk.” Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs nosauc 3 nosacījumus, lai vienotos ar Ukrainu 99

Kokteilis

Dzimuši ģēniji: šīm zodiaka zīmēm ir augstākais IQ 4

ASV, iespējams, izdarīs ko starptautiski negaidītu. Tās lemj par to, kam pieder Krima

Lasīt citas ziņas

Aicinātas tika arī Somija un Lietuva, taču tās atteicās pievienoties. Lietuva – teritoriālo domstarpību dēļ ar Poliju.

Dokuments tika nosaukts tā iniciatora – PSRS ārlietu tautas komisāra vietnieka Maksima Ļitvinova vārdā. Latvija gan vēl nebija ratificējusi Briāna–Kelloga paktu, taču Rīga nolēma parakstīt protokolu vēl pirms 13. februārī gaidāmās ratifikācijas Saeimā. Latvijas vārdā “Ļitvinova protokolu” parakstīja sūtnis PSRS Kārlis Ozols.

Pēc tiesas lēmuma piespiedu psihiatriskā ārstēšana šobrīd tiek veikta 45 cilvēki

Putins “aplaimo” pasauli un izsludina “Lieldienu pamieru”. Tā ilgums skan vairāk kā absurds

Karu izbeigs kājnieks netīrā formā: Komandiera atziņas par frontes realitāti Ukrainā

Maskava gan nebija atmetusi plānus pakļaut savai ietekmei mazās robežvalstis, tomēr vēsturnieki atzīst, ka tajā brīdī tas bijis diezgan būtisks diplomātiskais faktors, kas ļāvis Latvijai un Igaunijai nedaudz uzelpot par savu robežu un neatkarības drošību.

Problēmas palika, jo Ļitvinova iecerētā vienošanās, kas atbilda arī tā brīža Maskavas interesēm, nebija starptautiskās Rietumu lielvalstu garantijas, pēc kurām 20.–30. gados, atskatoties uz draudiem no Vācijas un PSRS, tā tiecās Latvijas diplomātija. Tas bija risinājums tikai īsam brīdim.

• diena vēsturē