Bože: Kultūras institūciju programmas finansēšanas modelis ir ačgārns 1
Kultūras institūciju programmu finansēšanas laika modelis ir “absolūti ačgārns”, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētāja Baiba Bože.
Viņa norādīja, ka līgumu slēgšana ar māksliniekiem notiek jau gadu vai divus uz priekšu, savukārt uzstādījums, ka iestādei jāslēdz līgums, nezinot, cik liels finansējums tiks piešķirts, ir absolūti greiza sistēma.
Tāpat Bože pastāstīja, ka pērn notika sarunas ar Kultūras ministrijas (KM) un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) vadību par to, ka šogad, plānojot nākamā gada budžetu, finansēšanas laika modelis ir jāmaina. Tomēr neviens vēl nebija gatavs situāciju strukturāli mainīt, bet, pēc viņas domām, tās ir sarunas, kurām jābūt politiķu dienaskārtībā.
Bože skaidroja, ka VKKF mērķprogrammas “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos” konkursā nav garantijas, ka finansējums tiks saņemts. “Konkursa nolikums paredz, ka ir maksimālais pretendentu skaits, bet tas nenosaka, ka pilnīgi visiem nauda tiks iedota. Ir jāspēj uzrakstīt ļoti saturisks vesela gada precīzs plāns un programma jau ar skaidriem datumiem, skaidriem māksliniekiem, izpildāmo programmu un dažādiem citiem kritērijiem,” teica Bože.
Pēc viņas paustā, būtiski skaidrot, ka kultūras institūcijām nevar iedot finansējumu decembra vidū un sagaidīt, ka janvārī jau notiks koncerts. “Var gadīties tā, ka janvārī un februārī ir tikai koncerti, kas īrē telpas (..) vai pasākumi, par kuriem mēs skaidri zinām – cik investēsim, tik arī atgūsim atpakaļ,” teica Bože.
Tāpat viņa norādīja, ka kultūras iestādēm nereti šī iemesla dēļ nākas ar māksliniekiem lauzt līgumus. “Kultūra nav pelnoša pēc definīcijas, bet, ja gribam augstvērtīgu mākslu, tad tā arī maksā,” sacīja Bože.
Viņa piebilda, ka pērn par to, cik liels būs 2016.gada finansējums, “Lielais dzintars” uzzināja 18.decembrī. Tā kā finansējums nebija tik liels, cik sākotnēji plānots, nācies veikt programmas pārplānošanu.
Vienlaikus Bože sacīja, ka sadarbība ar VKKF ir veiksmīga, kopš koncertzāle bija tikai tapšanas stadijā, turklāt fonda atbalsts ir veids, kā koncertzāle var patstāvīgi strādāt, lai kultūras norises būtu pieejamas ikvienam.
Bože norādīja, ka VKKF piešķirtais finansējums sedz apmēram 80% no koncertzāles kultūras programmas pasākumiem.
Jau ziņots, ka VKKF 2015.gada 18.decembrī sadalīja 850 000 eiro daudzpusīgas profesionālās mākslas norisēm Latvijas reģionu attīstības centros.
Fonds 179 020 eiro piešķīris Vidzemes koncertzālei, 174 600 eiro novirzīti Austrumlatvijas koncertzālei, 168 095 eiro atvēlēti “Lielajam dzintaram”, 167 630 eiro – “Kurzemes filharmonijai”, bet 160 655 eiro piešķirti Daugavpils Marka Rotko mākslas centram.
Mērķprogrammas “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos” mērķis bija finansēt reģionālu kultūras institūciju programmu, kas nodrošina daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamību nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centrā, organizējot Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un mākslinieku, kā arī viesmākslinieku koncertus, izrādes, izstādes, filmu skates, kā arī izglītības programmas, meistarklases vai rezidenču programmas, festivālus.
