Bosnijas serbi izvirza centrālai valdībai ultimātu 0
Bosnijas serbi pirmdien pieprasījuši aizvākt no Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas ārvalstu tiesnešus, pretējā gadījumā draudot lemt par Serbu Republikas atdalīšanos.
Serbu Republikas (RS) parlaments Bosnijas un Hercegovinas centrālajām institūcijām devis 60 dienas, lai reformētu valsts Konstitucionālo tiesu.
“Ardievu Bosnija, sveiks R(e)Sksits,” paziņojis Milorads Dodiks, kurš šobrīd pārstāv Serbu Republiku Bosnijas un Hercegovinas prezidentālajā padomē. “Tiksimies pēc 60 dienām.”
Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālajā tiesā līdz ar diviem musulmaņu, diviem horvātu un diviem serbu tiesnešiem darbojas arī trīs ārvalstu tiesneši.
Konstitucionālā tiesa februāra sākumā atzina, ka nepieprasītās lauksaimniecības zemes automātiski kļūst par Bosnijas centrālās valdības īpašumu, nevis par Serbu Republikas īpašumu, kā to paredz tās pieņemtais likums.
“Serbi ir sašutuši par pastāvīgajiem centieniem graut viņu identitāti,” uzrunājot reģionālā parlamenta deputātus, norādīja Serbu Republikas prezidente Žeļka Cvijanoviča.
Deputāti atbalstīja pagājušajā nedēļā serbu līderu pieņemto lēmumu, ka serbu pārstāvji pārtrauks darbību Bosnijas un Hercegovinas centrālajās institūcijās un to lēmumu pieņemšanas procesā.
Kopīgajā paziņojumā, ko piektdien izplatījuši ārvalstu vēstnieki, izteikts brīdinājums, ka “vienpusēja izstāšanās no institūcijām vai to lēmumu pieņemšanas procesa bloķēšana ir nepieņemama”.
Taču Dodiks nedēļas nogalē paziņoja, ka ar Konstitucionālās tiesas spriedumu ir “pārkāpta sarkanā līnija”.
Pēdējo dienu laikā viņš atkārtoti paudis vēlmi sarīkot referendumu par Serbu Republikas neatkarību un apsūdzējis Rietumus par atbalsta sniegšanu Bosnijas musulmaņu centieniem “nosmacēt Serbu Republiku”.
Viņš norādījis, ka pēc 60 dienām būs vēl vairāk pārliecināts par nepieciešamību atdalīties no Bosnijas un Hercegovinas.
Saskaņā ar Deitonas miera līgumu Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās – Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
20 gadus tās faktiski pastāvējušas, tikai pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam.
Bosniju un Hercegovinu nomoka pastāvīgas politiskās krīzes, un pēc pagājušajā gadā notikušajām vēlēšanām politiķiem vajadzēja vairāk nekā gadu, lai vienotos par centrālās valdības izveidi.
Tagad serbu ultimāts draud izsaukt kārtējo politisko krīzi.
