“Bosnijas miesniekam” – mūža ieslodzījums. Pats Mladičs apsūdzības noliedz 0
ANO tribunāls Hāgā piespriedis bijušajam Bosnijas serbu spēku komandierim Ratko Mladičam mūža ieslodzījumu par genocīdu un citiem noziegumiem Bosnijas karā 1992. –1995. gadā. 74 gadus vecais Mladičs noliedzis apsūdzības, un viņa advokāts paziņojis, ka iesniegs apelācijas prasību.
Srebrenicas slaktiņš – ANO kauna traips
Pazīstams kā “Bosnijas miesnieks”, Mladičs komandēja serbu militārās vienības, kas aplenca Bosnijas galvaspilsētu Sarajevu un sarīkoja asinspirti Srebrenicā, nogalinot aptuveni 8000 musulmaņu zēnu un vīriešu vecumā no 12 līdz 77 gadiem. Tiesa atzina Mladiča vainu desmit no 11 apsūdzībām, kas viņam izvirzītas saistībā ar Bosnijas kara laikā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados notikušajām nežēlīgajām etniskās tīrīšanas operācijām, kā arī Srebrenicas slaktiņa vadīšanu.
1995. gadā serbu spēki pārņēma Srebrenicas pilsētu, kur bija patvērušies desmitiem tūkstošu bosniešu civiliedzīvotāju, kuri cerēja uz ANO miera uzturēšanas spēku aizstāvību. ANO miera spēku pavēlniecība bija izsludinājusi Bosnijas musulmaņiem vairākas droša patvēruma joslas, tostarp Sarajevas, Gorazdes un Srebrenicas pilsētas. ANO miera spēkus Srebrenicā pārstāvēja Nīderlandes bataljons ar 570 karavīriem, kuru bruņojumā bija vieglie strēlnieku ieroči. Nīderlandiešu “miera uzturētāji” neizrādīja serbu varmākām nekādu pretestību un pieļāva, ka aptuveni 30 karavīrus serbi sagrāba kā ķīlniekus. ANO miera spēku pavēlniecībai nebija iespējas vērst aviācijas uzlidojumus Bosnijas serbu spēku pozīcijām, jo serbi draudēja nogalināt nīderlandiešu ķīlniekus. 1995. gada 11. jūlijā ieņēmuši Srebrenicu, serbu karavīri izraidīja sievietes un bērnus, atdalot zēnus un vīriešus vecumā no 12 līdz 77 gadiem, kurus aizveda “nopratināšanai”. Nojaušot Mladiča komandēto serbu karavīru slepkavnieciskos nodomus, 12. jūlijā aptuveni 15 000 bosniešu vīriešu izlauzās no nožogojuma. Dažiem izdevās aizbēgt, bet daudzi gāja bojā artilērijas apšaudē. 13. jūlijā sākās bosniešu masu slepkavības Kravicas ciemā.
Diplomāts Holbruks piespiež parakstīt miera līgumu
Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Šo slaktiņu uzskata par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara. Mladičs notiesāts arī par 44 mēnešus ilgušo Bosnijas galvaspilsētas Sarajevas aplenkumu, kura laikā gāja bojā vairāk nekā 10 000 cilvēku. Kad raidsabiedrība CNN tiešraidē atainoja apšaudi Sarajevas tirgus laukumā, kur sapulcējušos iedzīvotājus, kas gaidīja maizes pievedumu, sarāva gabalos serbu artilērijas lādiņi, amerikāņi pieprasīja Kongresam un Baltajam namam darīt galu šim slaktiņam. ASV īpašais pārstāvis Ričards Holbruks panāca, ka bijušās Dienvidslāvijas valstu vadītāji 1995. gada novembrī Deitonas gaisa spēku bāzē Ohaio štatā vienojās par Bosnijas kara izbeigšanu, parakstot oficiālu miera līgumu decembrī Parīzē. Neoficiāli zināms, ka Holbruks pirms sarunu sākuma to dalībniekiem paziņoja, ka sarunu telpu neviens neatstās, pirms nebūs panākta vienošanās par karadarbības izbeigšanu. Nesen atslepenotie dokumenti rietumvalstu arhīvos liecina, ka Britānijas, ASV un Francijas valdības veda aizmuguriskas sarunas, lai atdotu “drošos rajonus” ar musulmaņu iedzīvotājiem, kas formāli atradās ANO miera spēku aizsardzībā, serbiem.
Mladičs smaida pirms sprieduma pasludināšanas
Bosnijas karam beidzoties, Mladičs nogāja pagrīdē un slēpās lauku mājās Serbijas ziemeļos, līdz tika notverts 2011. gadā un izdots tiesāšanai Hāgas tribunālā. Srebrenicas upuru māšu grupas pārstāve paziņojusi, ka ir daļēji apmierināta ar tribunāla spriedumu, bet vairāku upuru radinieki izteikušies, ka Mladičs bija pelnījis bargāku sodu. Kad Mladičs sprieduma pasludināšanas dienā ienāca tiesas zālē, viņš smaidīja un rādīja paceltus īkšķus, ar šiem izaicinošajiem žestiem saniknojot upuru radiniekus. Bosnijas serbu politiskais vadonis asiņainās vardarbības laikā bija Radovans Karadžičs, kuram par centieniem varmācīgi īstenot Lielserbijas izveidošanas plānu Hāgas tribunāls piesprieda 40 gadu cietumsodu.
