Kadrs no cīņā par Eiropas labākās spēlfilmas titulu uzvarējušās Bosnijas režisores Jasmilas Žbaničas darba “Quo vadis, Aida?”.
Kadrs no cīņā par Eiropas labākās spēlfilmas titulu uzvarējušās Bosnijas režisores Jasmilas Žbaničas darba “Quo vadis, Aida?”.
Publicitātes foto

Bosniešu filma iegūst Eiropas Kinoakadēmijas balvu 4

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

34. Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, kas sestdienas, 11. decembra, vakarā notika Berlīnē – Covid-19 pandēmijas dēļ tā risinājās daļēji klātienē un daļēji attālināti –, uzvaras laurus kā labākā Eiropas filma plūca bosniešu “Quo vadis, Aida?” – veltījums sievietēm, kas piedzīvoja 1995. gada asiņaino Srebrenicas slaktiņu, kurā bojā gāja vairāk nekā 8000 Bosnijas musulmaņu zēnu un vīriešu.

Bosniete Jasmila Žbaniča godalgota kā Eiropas labākā režisore.
Foto: Christian Behring/IMAGO IMAGES/FUTURE IMAGE/SCANPIX
CITI ŠOBRĪD LASA

Filmas autore Jasmila Žbaniča godalgota kā labākā režisore, bet Eiropas Kinoakadēmijas atzinību kā labākā aktrise izpelnījusies Jasna Durčiča, kura filmā “Quo vadis, Aida?” atveido galveno lomu.

Jasmila Žbaniča šā gada februārī darbojās arī Berlīnes starptautiskā kinofestivāla žūrijā, un viņa palikusi atmiņā ar šādiem spilgtiem vārdiem: “Koronavīruss ir nobiedējis visas tās kino zvaigznes, un mums nebūs jāskatās viņu veidotās vārgās filmas. Mēs baudīsim tikai mākslu un brīnišķīgas filmas.”

Viņas darba galvenā varone Aīda strādā par Apvienoto Nāciju Organizācijas tulkotāju Srebrenicā un pēc tam, kad pilsētu pārņem Serbijas armija, Aīdas ģimene ir starp tiem tūkstošiem cilvēku, kuri meklē patvērumu ANO nometnē.

Filma jau ir ieguvusi divas Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas balvas (BAFTA) nominācijas – kā labākā ārzemju filma un labākā režisore – Jasmila Žbaniča.

Labākā aktiera balva piešķirta Entonijam Hopkinsam par galveno lomu – demences skarto Entoniju – Floriana Zellera filmā “The Father”, kurā vīrietis cienījamos gados pamazām sāk zaudēt atmiņu, kas liek viņam apšaubīt pašam savu prātu un atmiņas, atraidot arī savas meitas palīdzību.

Par šo darbu aktierim šī gada pavasarī tika piešķirta arī “Oskara” balva. Filma “The Father” Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijā Berlīnē godalgota arī par labāko scenāriju. “The Father” ir franču dramaturga Floriāna Zellera debija režijā, un tā ir balstīta uz viņa 2012. gadā tapušo lugu “Le Père”.

Par labāko Eiropas komēdiju atzīta norvēģu filma “Ninjababy”, kas atklāj stāstu par 23 gadus veco Rakeli, kura atklāj, ka ir jau sestajā grūtniecības mēnesī pēc ne pārāk romantiska vienas nakts sakara.

Reklāma
Reklāma

Eiropas atklājuma balva – “Prix Fipresci” – piešķirta britu aktrises un rakstnieces Emeraldas Fenelas debijai kinorežijā, filmai “Promising Young Woman”, kas vēsta par ekstravaganto Keisiju, kas izvēlas pamest medicīnas studijas, lai īstenotu smalku atriebības plānu pret vīriešiem, kuri iecienījuši seksuāli izmantot bezpalīdzīgas sievietes.

Par labāko animācijas filmu atzīta Dānijas, Francijas, Zviedrijas un Norvēģijas kopražojuma dokumentālā animācijas filma “Flee”, kas atklāj sarežģītu un patiesu stāstu par kādu afgāņu bēgli un viņa iedzīvošanos Dānijā. Šis darbs triumfējis arī dokumentālo filmu kategorijā.

Balvu par mūža ieguldījumu šogad saņēma ungāru režisore un scenāriju autore Marta Mezaroša (1931), kura pasaules slavu ieguvusi ar autobiogrāfisko tetraloģiju “Diary for My Children” (1984), kas saņēma “Grand Prix” Kannu kinofestivālā.

Dāņu režisore Sjūzena Bīra saņēma balvu par ieguldījumu pasaules kino. Attēlā kopā ar filmas ražošanas dizaineru Martonu Agu.
Foto: Christian Mang/AFP/SCANPIX

Savukārt balvu par ieguldījumu pasaules kino saņēmusi dāņu režisore Sjūzena Bīra, kuras spēlfilma “Labākā pasaule” (“Haevnen”) 2010. gadā ieguva “Oskaru” kā labākā ārzemju filma. Viņa ir kļuvusi arī par pirmo sievieti režisori, kas saņēmusi “Oskaru”, “Zelta globusa”, “Emmy” un Eiropas Filmu akadēmijas balvu.

15 labāko Eiropas Kinoakadēmijas balvai izvirzīto dokumentālo filmu vidū bija arī Latvijas filma “Gorbačovs. Paradīze” (režisors Vitālijs Manskis), kuras nacionālā pirmizrāde notika 26. augustā Rīgā.

Savukārt par labākās spēlfilmas titulu uzvarējusī Bosnijas režisores Jasmilas Žbaničas lente “Quo vadis, Aida?” sacentās arī ar Kannu festivāla “Zelta palmas zaru” godalgoto franču režisores Žulijas Dikurno filmu “Titane”.

Labākās Eiropas filmas kategorijā līdzās jau minētajām bija nosauktas arī somu režisora Juho Kosmanena filma “Compartment No. 6”, itāļu režisora Paolo Sorentino lente “The Hand of God” un citas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.