Bosings jeb psiholoģiskais terors darbā. Kā rīkoties? 1
“Jūtu pret sevi nodaļas vadītāja neiecietību, jo nekas, ko daru, nav labi. Esmu pat dzirdējusi, ka viņš solījies novest mani līdz tam, lai rakstu atlūgumu. Zinu, ka tādu attieksmi sauc par bosingu. Ko lai tādā situācijā daru?
Mums darbā nav arodbiedrības. Esmu dzirdējusi, ka nesen radās tāda “trauksmes celšanas” kustība, bet tā ir vērsta par ekonomiskām nelikumībām,” jautā Linda Liepājā.
Šķiet, ka vārdi “mobings” un “bosings” sabiedrībā vairs nav sveši. Ar tiem apzīmē sistemātisku, mērķtiecīgu psiholoģisko teroru. Biežāk darba attiecībās lieto vārdu “mobings”, bet, ja pāridarītājs ir darba devējs (priekšnieks, vadītājs), – tad “bosings”.
Bosings var izpausties dažādās darbībās – kā pastāvīga, dažkārt sīkumaina kritika darbā, kontrolējoša attieksme, neiecietība, pazemošana, draudi, profesionālo spēju noniecināšana.
Bosinga mērķis ir padarīt upura atrašanos darbavietā par neciešamu.
Situācija ir sarežģītāka arī tāpēc, ka darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ir pakļauts darba devējam. Līdz ar to bosinga gadījumā darbinieks jūtas absolūti neaizsargāts, izmisis, nezina, ko darīt, pie kā vērsties.
Iemesli šādai vadītāja rīcībai ir personīgās ambīcijas, sava statusa un varas demonstrēšana, lai iedvestu bailes padotajiem. Tāds cilvēks bieži vien ir vājš vadītājs, kurš nespēj uzturēt cieņpilnas attiecības darba kolektīvā.
Padotais darbinieks par šādu vardarbīgu situāciju maksā augstu cenu: ar nemitīgu stresu, nomāktu garastāvokli, darbspēju samazināšanos, veselības problēmām un arī darba zaudēšanu.
Tiesiskais regulējums
Lai arī problēma ir pietiekami izplatīta, normatīvajos aktos Latvijā nav tieša regulējuma, ko darīt mobinga vai bosinga gadījumos. Tas nozīmē, ka jāizmanto vispārējais tiesiskais regulējums, kas ir mūsu likumdošanā. Jāatzīst, ka ar to ir par maz, lai efektīvi risinātu problēmu.
Latvijas Republikas Satversmē ir noteiktas cilvēka pamattiesības, ko aizsargā valsts: tiesiskā vienlīdzība, personas neaizskaramība, goda un cieņas aizsardzība, tiesības uz veselību un citas.
Darba likumā ir noteikts, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Darba devējam ir jānodrošina šīs darbinieka tiesības. Aizliegta ir arī atšķirīga attieksme darbā, tieša vai netieša diskriminācija.
Savukārt Darba aizsardzības likums nosaka darba devējam pienākumu uzraudzīt darba vidi, novērtēt darba vides riskus, nepieļaujot iespēju, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darbā var rasties kaitējums. Kā darba vides psiholoģiskie un emocionālie riska faktori atzīti arī mobings un bosings.
Ko darīt
Saskaņā ar Darba likumu darbiniekam ir tiesības savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai. Tiesības iesniegt sūdzību ir arī darbinieku pārstāvjiem, piemēram, arodbiedrībai.
Darba devējam ir jānodrošina šādu sūdzību izskatīšana likumā noteiktajā kārtībā. Darba devējs nedrīkst radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas saistībā ar sūdzību (Darba likuma 94. pants).
Darba likums arī paredz, ja darba attiecībās tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu.
Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata. Tomēr, ja nolemts tiesāties, būtu jāmeklē jurista vai advokāta palīdzība.
No 2019. gada 1. maija Latvijā ir spēkā Trauksmes celšanas likums. Tas ir salīdzinoši jauns, un vēl nav pietiekamas prakses tā piemērošanā. Trauksmi var celt ne tikai par ekonomiskām nelikumībām, bet arī par cilvēktiesību pārkāpumu, darba drošības apdraudējumu, kas rodas saistībā ar mobingu vai bosingu.
Sākotnēji būtu jāizmanto iekšējie trauksmes celšanas mehānismi, proti, ziņošana augstākam vadītājam, ja vien tas konkrētajos apstākļos iespējams.
Ar iesniegumu par mobingu vai bosingu darbavietā var vērsties arī Valsts darba inspekcijā un Tiesībsarga birojā. Nereti ir tā, ka labākais risinājums šādā situācijā ir darba attiecību izbeigšana.
Lai arī šķiet, ka tādā gadījumā vinnētājs būs darba devējs, jādomā, vai vērts bojāt savu dzīvi un veselību neciešamos darba apstākļos. Darba likuma 100. panta piektā daļa paredz, ka darbiniekam ir tiesības uzteikt un izbeigt darbu nekavējoties svarīga iemesla dēļ.
Par tādu atzīstams katrs apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.
Psiholoģiskais terors darbavietā tiek uzskatīts par svarīgu iemeslu darba attiecību pārtraukšanai.
Darbiniekam ir tiesības prasīt atlaišanas pabalstu par nostrādātajiem gadiem, kā arī atlīdzību par veselībai un cieņai nodarīto kaitējumu. Tomēr, lai pierādītu, ka tieši mobings vai bosings ir darba uzteikuma iemesls, cietušajai personai tas jāapliecina ar faktiem un pierādījumiem.
Kā pierādīt
Darbiniekam vajadzētu rūpīgi izlasīt savu darba līgumu, amata aprakstu, uzņēmuma darba kārtības noteikumus, ētikas kodeksu, ja tāds ir, un citus iekšējos normatīvos aktus. Iespējams, šajos dokumentos ir kādi nosacījumi, ko vadītājs pats pārkāpj bosinga sakarībā.
Jāvāc visi iespējamie pierādījumi, piemēram, sarakste e-pastā, darba devēja uzdoti neatbilstīgi vai bezjēdzīgi darba uzdevumi, kas nav darba līgumā vai amata aprakstā, un citi pierādījumi.
Varētu noderēt arī kolēģu liecības, tomēr jārēķinās, ka iespējamie liecinieki, baidoties no darba devēja, nevēlēsies liecināt. Grūtāk būs pierādīt nepamatotu mutisku kritiku, neētiskus, aizvainojošus izteikumus.
Tāpēc vajadzētu veikt audio vai video ierakstus, ko ar mūsdienu mobilajām ierīcēm vienkārši izdarīt. Arī Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz izņēmumu, kad drīkst veikt šādus ierakstus, par to iepriekš nebrīdinot iesaistītās personas.
Ja priekšnieks zinās, ka tiek veikts ieraksts, uzvedīsies citādi, līdz ar to netiks iegūti vajadzīgie pierādījumi. Ja darba vide ir nelabvēlīgi ietekmējusi veselību, varētu noderēt arī ārsta atzinums par veselības problēmām, piemēram, par panikas lēkmēm, depresiju.
Ne vienmēr bosings
Ne visi gadījumi, kad vadītājs rada darbiniekam pāridarījuma sajūtu, būs bosings. Piemēram, priekšnieks vēršas pie padotā par saražoto brāķi – prasa rakstīt paskaidrojumu, sastāda aktu par nodarītajiem zaudējumiem un uz laiku pārceļ darbinieku zemākā amatā.
Darbinieks, protams, ir neapmierināts un uzskata, ka tas ir terors pret viņu. Šajā situācijā tomēr nav bosinga pazīmju, un darba devējs ir rīkojies atbilstīgi darba likumdošanai, pieprasot atbildību no darbinieka.
