“Cilvēki palīdz visos veidos.” Stāsts par uzņēmēju, kurš izveidojis kafejnīcu “Borščs”, lai ukrainietēm būtu darbs 42
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmējs Ģirts Slaviņš kopīgi ar domubiedriem šogad izveidojis kafejnīcu “Borščs”, kurā Ukrainas sievietes gatavo tradicionālās ukraiņu maltītes. Ukrainietēm tas nozīmē ļoti daudz – gan darbu, gan ienākumus un reālu palīdzību laikā, kad dzimtenē ir karš.
“Borščs” iekārtots Rīgā, Ģertrūdes ielas sākumā vienā no pagrabstāviem. Kad tiekamies ar Ģirtu Slaviņu, “Boršča” darbiniecēm darba pilnas rokas.
“Borščā” iegriežas gan apkārtējo biroju darbinieki, garāmgājēji, tāpat maltītes tiek iegādātas līdzņemšanai un arī svētku pasākumiem.
“Ģirts mums izveidojis darba vietas. Pateicoties viņam, mums ir savs darba grafiks, jo esam te kopā ar bērniem. Viņš ir lietišķs un tajā pašā laikā ļoti vienkāršs. Jebkuru jautājumu ar viņu var apspriest un risināt, viņš mums daudz palīdz. Iedomājieties, mēs atbraucām, nezinot valodu, bet tagad jau mācāmies, mums ir darbs un līdzekļi, lai varētu apmaksāt gan dzīvošanu, gan nopirkt vajadzīgo,” stāsta “Boršča” darbiniece Valērija.
Viņa atklāj, ka kolēģēm gan vīri, gan brāļi palikuši Ukrainā, lai karotu pret Krievijas iebrucējiem, un nākas pārdzīvot gan neziņu, gan lielu uztraukumu.
Ukraiņu sievietes arī vāc ziedojumus un cenšas palīdzēt mājās palikušajiem.
Viņas ir pateicīgas Ģirtam un viņa kolēģiem par iespēju strādāt un dzīvot miera apstākļos.
“Borščs” tika atvērts aprīlī, un sākotnēji tā darbība bija plānota uz pāris mēnešiem. Tagad jau esot skaidrs, ka viss ātri nebeigsies.
“Es gan joprojām ļoti ceru, ka kuru katru brīdi karam būs beigas, bet tas tā varētu arī nebūt. Tagad skaidrs, ka viss nebūs tik vienkārši, jo nodarītais ļaunums ir uz ilgu laiku.
Tāpēc pašlaik kopā ar citām nevalstiskajām biedrībām – “Tavi draugi”, “Gribu palīdzēt bēgļiem” un “Common Ground” – domājam, kā no īstermiņa ielāpu likšanas to padarīt par ilgtspējīgāku risinājumu. Noteikti būs cilvēki, kuri šeit paliks, un mums viņus prātīgi vajadzētu integrēt,” spriež Ģirts Slaviņš.
Tas attiecas arī uz valodu, ko viena mēneša laikā cilvēks nevar apgūt – tam vajadzīgs krietni vien ilgāks laiks.
Tāpat jādomā, lai šie cilvēki nebūtu vientuļi un palīdzētu Latvijai, nevis šeit kādam būtu par nastu.
“Ukrainai vēl ilgi mēs būsim vajadzīgi. Lai arī dažkārt šķiet, ka esam nabadzīgi un pat atpalikuši, karš Ukrainā parāda katra īsto seju. Mums viņiem jāpalīdz, un ticu, ka mums tas izdosies.
Līdzīgi kā pēc Otrā pasaules kara mēs spēsim palīdzēt Ukrainai atkopties, un tas mums visiem tikai nāks par labu. Ukraina būs spēcīgs partneris ar augošu ekonomiku, tas dos iespējas arī mūsu uzņēmumiem, un pie tā jāsāk strādāt ilgtermiņā,” uzsver Slaviņš.
Ko 2022. gads nozīmē pašam uzņēmējam? “Esam ieraudzījuši, ka Latvijā ir ļoti daudz fantastisku cilvēku. Bieži vien tas nav mērāms nedz pēc bagātības vai slavas. Cilvēki palīdz visos veidos. Kāds iedod mazāk, cits vairāk, bet katrs mazais devums saplusojas
. Esmu ļoti lepns par Latvijas vīru ideju gādāt un ziedot džipus Ukrainai – pasaulē nav nekā līdzīga šai kustībai, kas pie mums nosaukta par tviterkonvoju.
Viss mazumiņš, brīvprātīgo biedrību darbs un palīdzība ir svarīga Ukrainai. Taču šis ir maratons, neesam vēl pusē, un vēl būs jāskrien. Mana iekšējā sajūta saka, ka mēs paši iznāksim ārā stiprāki un labāki.
Kovida pandēmija mūs jau bija nogurdinājusi, bet tagad notiekošais mūs pašus ir sapurinājis, redzam tās fundamentālās lietas, par ko cīnīties,” uzsver Slaviņš.
Viņš arī saka, ka nevajag sev pārmest, ja kādam liekas, ka tiek ziedots vai palīdzēts par maz. “Noziedo piecus eiro vai velti labas domas un labus vārdus. Es ticu, ka katrs mazais solis ir ļoti svarīgs un nav jāmērās, kurš izdarījis ko vairāk vai mazāk.
Mēs kā valsts esam izdarījuši ļoti daudz, palīdzot Ukrainai.
Pēdējā laikā reizēm dzirdu jautājam – cik vēl dosim, bet jāatceras jau zināmā patiesība – dots devējam atdodas,” piebilst “Boršča” veidotājs. Ģirts ir pārliecināts – Ukraina šajā karā agri vai vēlu uzvarēs!
