Boriss pret parlamentu: britu karaliene pirmo reizi ierauta politiskajās cīņās 0
Britānijas karaliene Elizabete II, pirmo reizi savas valdīšanas 67 gados iesaistoties politiska lēmuma pieņemšanā, piekritusi premjerministra Borisa Džonsona lūgumam uz laiku apturēt parlamenta darbu. Opozīcijas partijas paziņojušas, ka premjers Džonsons lūdzis parlamenta darba apturēšanu, cenšoties nobremzēt likumdevēju mēģinājumus nepieļaut bezvienošanās breksitu. Britānijas izstāšanās no ES paredzēta
31. oktobrī. Pēc vasaras brīvdienām britu parlaments atsāk darbu 3. septembrī.
Trešdiena, 28. augusts, ieies Britānijas vēsturē ar savas 67 gadus ilgās valdīšanas laikā izteikti apolitiskās karalienes Elizabetes II iesaistīšanos politiska lēmuma pieņemšanā.
Premjers Džonsons ir noraidījis apsūdzības, ka viņa ierosinājums ir cenšanās nobremzēt likumdevēju mēģinājumus nepieļaut bezvienošanās breksitu, taču atstāj breksita pretiniekiem tikai pāris dienas Džonsona plāna izjaukšanai. Premjers nodēvējis parlamenta darba apturēšanu par “loģistikas pasākumu”, lai panāktu jaunas darba kārtības izvirzīšanu, parlamentam atsākot darbu 14. septembrī ar tradicionālo karalienes troņa runu, ko sagatavo valdība. Lai gan parlamenta atlaišana pirms karalienes troņa runas ir Britānijas vēsturiska politiska tradīcija, premjera lēmums ierobežot ļoti svarīga jautājuma apspriešanu pirms parlamenta lēmuma izraisījis protestus.
Parlamenta Pārstāvju palātas spīkers Džons Berkovs, kas nosaka parlamenta dienas kārtību, jau nodēvējis Džonsona lēmumu par “rupju konstitucionālu pārkāpumu”, piebilstot, ka “ir ļoti svarīgi, lai mūsu vēlētais parlaments izteiktu savu viedokli par breksitu”.
Premjers Džonsons vēstulē likumdevējiem, paziņojot par parlamenta darbības apturēšanu uz laiku, ir pārmetis parlamentāriešiem, ka pašreizējā divus gadus ilgusī parlamenta sesija “dažreiz drīzāk atgādināja laika aizpildīšanu”, raksta izdevums “Politico”. Analītiķi atzīmē, ka laika spiediens (līdz breksitam palikušas tikai 62 dienas) dod priekšrocības Džonsonam. Valdības pārstāvis breksita lietās Deivids Frosts vakar Briselē informēja ES amatpersonas, ka Britānijas “pirmā izvēle” ir panākt breksita vienošanos, taču uzsvēra, ka “premjerministrs Džonsons nebaidās no bezvienošanās breksita”.
Tikmēr britu politiķi, kas nav apmierināti ar Džonsona lēmumu uz laiku apturēt parlamenta darbu, mēģina rast politiskus vai juridiskus argumentus tā apstrīdēšanai.
Skotijas Nacionālās partijas pārstāve Džoanna Čerija iesniegusi prasību Edinburgas tiesā, lūdzot pagaidām liegt britu parlamenta darbības apturēšanu. Lietu Edinburgas tiesā paredzēts izskatīt 6. septembrī.
Bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Džonatans Sampšens intervijā laikrakstam “The Times” izteicies, ka varētu būt neparasti apturēt parlamenta darbību, tuvojoties breksita termiņam, taču tāda rīcība esot “pilnīgi likumīga”. “Es nedomāju, ka premjerministra paziņojumā par savu rīcību ir kas nelikumīgs,” teica Sampšens.
Britu mediji atzīmē, ka ne visi Džonsona kabineta ministri bija iepriekš informēti par premjera nodomu apturēt parlamenta darbu. Džonsons to skaidrojis tādējādi, ka Brisele drīzāk piedāvāšot Britānijai darījumu, ja uzskatīs, ka parlaments, kurš iepriekš trīs reizes to noraidījis, vairs nevar izjaukt breksitu.
Opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins paziņojis, ka Džonsona lēmums ir “mūsu demokrātijas sagrābšana”, lai panāktu bezvienošanās breksita pieņemšanu, nedodot likumdevējiem pietiekami laika likumu apstiprināšanai parlamentā. Analītiķi atzīmē, ka Korbinam ir domubiedri citu opozīcijas partiju vidū un arī valdošās Konservatīvo partijas rindās, taču virsroku gūs toriju vēlme nepieļaut leiboristu uzvaru nākamajās parlamenta vēlēšanās, kas var tikt rīkotas jau drīz pēc breksita.
Vairākumam britu mediju atbalstot Džonsona “izlēmīgo rīcību”, ietekmīgais biznesa laikraksts “The Financial Times” kritizē premjeru, raksturojot viņa rīcību kā “neciešamu mēģinājumu apklusināt parlamentu, līdz tas vairs nevar apturēt Apvienotās Karalistes postošo izkrišanu no ES 31. oktobrī”.
