Borisa Džonsona skaļā apņēmība 0
Otrdien pēc ilgas gaidīšanas beidzot tika paziņots jaunā premjerministra vārds, kas gan nebija pārsteigums – ar 92 153 balsīm Boriss Džonsons apsteidza sāncensi Džeremiju Hantu, kurš saņēma divreiz mazāk balsu – 46 656. Džonsons sola, ka Apvienotā Karaliste (AK) atstās Eiropas Savienību (ES) šā gada 31. oktobrī neatkarīgi no tā, vai izstāšanās vienošanās tiks noslēgta vai netiks.
Jāatgādina, ka tieši viņš bija viena no centrālajām figūrām 2016. gada referendumā par izstāšanos no bloka, aktīvi popularizējot breksitu, un savu nostāju tā arī nav mainījis. Taču vai tiešām Džonsons ir gatavs riskēt un izstāties bez vienošanās, un vai britu parlaments viņam to ļaus?
Brisele nogaida
ES sarunvedējs Mišels Barnjē pagaidām cer, ka ar Džonsonu būs iespējams konstruktīvi strādāt, par pamatu ņemot Terēzas Mejas izstāšanās līgumu. Jāpiebilst gan, ka tieši šo līgumu Džonsons ir nodēvējis par mirušu. Taču arī Francijas prezidents Emanuels Makrons noskaņots pozitīvi, toties Eiropas komisārs lietuvietis Vitenis Andrjukaitis nekautrējas salīdzināt Džonsonu ar “citu Borisu”, ar to domājot bijušo Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu. Viņiem abiem esot daudz kopīga, sākot ar “nereāliem solījumiem” un “ekonomikas realitāšu un racionālu lēmumu” ignorēšanu.
Pīters Klepe, domnīcas “Open Europe” pārstāvis, pārliecināts, ka, Džonsonam, uzvedoties kā “draudzīgam un jautram Trampam” un spējot pierādīt, ka izstāšanās bez līguma domāta nopietni, būtu iespējams panākt sev labvēlīgas izmaiņas. Arī Angelas Merkeles partijas biedrs, ietekmīgais vācu politiķis Jurgens Harts domā, ka Džonsons ir īstais vīrs, kurš breksita bezizejai galu galā spēs pielikt punktu.
Eiropas Komisijas viceprezidents Hanss Timmermanss gan uzsver, ka ES pozīcija nav mainījusies. “Mēs uzzināsim, kas jaunajam premjeram sakāms tad, kad viņš ieradīsies Briselē,” piebilstot, ka bezvienošanās breksits būs “traģēdija abām pusēm, ne tikai Apvienotajai Karalistei”. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks trešdien Borisam Džonsonam uzreiz pēc stāšanās amatā nekavējoties pieprasījis, lai Brisele tiktu iepazīstināta ar detalizētu breksita plānu.
Jauna vienošanās, kompromisi vai pagarinājums…
“Vai jauns AK premjers nozīmē jaunu breksita plānu Briselē?” retoriski jautā Katja Adlere, BBC Eiropas lapas redaktore. Viņasprāt, ES līderi joprojām skatās uz AK kā uz tuvu partneri un sabiedroto, tādēļ apsveikumi Borisam Džonsonam, stājoties jaunajā amatā, uzskatāmi par atgādinājumu ciešajām saitēm. Džonsons labi zina, ka ES līderi dod priekšroku koordinētai bloka atstāšanai, tādēļ cer, ka ES mainīs nostāju un būs gatava atvērt izstāšanās līgumu, lai mainītu tos punktus, kas neapmierina AK. Taču skaidrs, ka ES nebūs gatava uz kompromisiem, kas radīs problēmas pašiem, tādēļ, visticamāk, izstāšanās līgums tiks labots tikai tad, ja būs skaidrs, ka Džonsonam britu parlamentā ir vairākuma atbalsts. Šobrīd to nezina neviens.
Skotijas premjere Nikola Stērdžena aicinājusi Borisu Džonsonu apstiprināt, ka nebūs bezvienošanās breksita, solot “darīt visu, lai pārliecinātos, ka viņš respektēs Skotijas viedokli un intereses. (..) Taču pastāv bažas, un esmu pārliecināta, ka tieši tāpat domā lielākā daļa skotu, ka, ja viņiem dotu iespēju izvēlēties, nekādā gadījumā neatdotu Nr. 10 atslēgas cilvēkam ar viņa [B. Džonsona] uzskatiem un pagātni”.
Savukārt Naidžels Evanss, konservatīvās partijas komitejas sekretārs, uzskata, ka patiesā situācija ir drusku citāda. Viņaprāt, Mišels Barnjē neticēja, ka Terēza Meja ir gatava atstāt ES bez vienošanās. “Viņš zināja, ka var dot viņai tik sliktu līgumu, cik vien sliktu vēlas, un viņa dosies atpakaļ uz parlamentu un centīsies to dabūt cauri. Un viņa izgāzās trīs reizes.” Taču Džonsons ir cits stāsts, jo zināms, ka viņš ir gatavs izstāties bez vienošanās, un Barnjē to labi zina.
“Mēs ievedam 95 miljardu sterliņu mārciņu vērtas preces no ES. Viņi joprojām vēlas mums pārdot savus auto, šampanieti, spuldzītes, puķes, sieru un citas lietas, un mēs joprojām vēlamies tās pirkt,” apgalvo Evanss, “un viņi to vēlas darīt tik netraucēti, cik nu vien iespējams.”
Savukārt aptauju eksperts, politisko zinātņu profesors Džons Kurtice prognozē, ka gaidāms vēl viens izstāšanās pagarinājums. “Pat, ja jaunais premjerministrs būs veiksmīgs sarunās par jaunu vienošanos ar ES nākamo trīs mēnešu laikā, pat tad mēs neatstāsim ES 31. oktobrī.” Vainīgs ir likumdošanas process, jo apakšpalātas lēmumi ir jāapstiprina augšpalātai, kur pārsvarā ir neizstāšanās piekritēji, un tas breksitam būs kārtējais šķērslis.
Vai jaunas vēlēšanas?
BBC raksta, ka Naidžels Farāžs, jaunās Breksita partijas līderis, atbalsta vēlēšanu paktu ar Džonsona vadīto konservatīvo partiju gadījumā, ja AK nāktos rīkot ārkārtas vēlēšanas. Pastāv liela iespēja, ka britu parlaments neatbalstīs izstāšanos no ES bez vienošanās, tādēļ citas iespējas gluži vienkārši nebūtu. Vēlēšanu pakts starp Breksita partiju un konservatīvajiem nozīmē, ka tiks savstarpēji sadalīti vēlēšanu apgabali, lai breksita balsotājiem nebūtu jāizvēlas starp abām partijām, tādējādi atdodot uzvaru citai, ES atbalstošai partijai.
Taču Džonsons iepriekš izteicies, ka nevajadzētu slēgt vienošanos ar jebkuru citu partiju, un Farāžs savukārt apvainojis torijus solījumu neturēšanā: “Terēza Meja mums teica 108 reizes, ka mēs izstāsimies no ES 29. maijā, bet mēs neizstājāmies, un tādēļ vien, ka Boriss saka, ka mēs izstāsimies 31. oktobrī, nenozīmē, ka mēs to tiešām arī izdarīsim.” Lai nu kā, tomēr arvien vairāk tiek runāts par jaunām vēlēšanām.
Breksiteri pārņem varu
Tā secina ITV politiskais komentētājs, pieredzējušais žurnālists Roberts Pestons, piebilstot, ka jaunā premjera runa atgādinājusi priekšvēlēšanu aģitāciju. Vadošajos posteņos iecelti breksitu atbalstošie ministri, bijušais breksita “Vote Leave” kampaņas vadītājs Dominike Kummings ieguvis vecākā padomdevēja amatu, kura galvenais uzdevums ir izstāšanās no ES. Viņš gatavojas reformēt arī britu ierēdniecību, jo tā nespējot nodrošināt modernas valdības darbu. Kopā ar Kummingu uz Dauningstrītu pārceļas arī daudzi bijušie breksita kampaņas kolēģi. Tas ir nepārprotams signāls Briselei.
Tikmēr Dauningstrītā visskaļākās ovācijas atkal tika kaķim Larijam, kurš pirms premjera runas bija izgājis palūkoties uz žurnālistiem.
