Lielbritānija liek lielas cerības uz “Borisa alu”, kas varētu atvieglot saspīlējumu pēcbreksita tirdzniecībā 2
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielbritānijā starp Skotiju un Ziemeļīriju plāno izbūvēt zemūdens tuneli. 40 km gara zemūdens tuneļa projekts, kas savienotu Skotiju un Ziemeļīriju, varētu tikt apstiprināts dažu nedēļu laikā.
Uz 10 miljardu sterliņu mārciņu (11,5 mljrd. EUR) vērto būvi, ko mediji ironiski iesaukuši par “Boris Burrow” (latviski – “Borisa ala”), tiek liktas lielas cerības, atvieglojot saspīlējumu pēcbreksita tirdzniecībā valsts iekšienē.
Preču plūsmu starp Ziemeļīriju un Skotiju pašlaik pamatīgi aizkavē daudzi faktori – gan muitas pārbaudes, kas sākušās pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), gan laikapstākļi, jo Ziemeļīriju un Lielbritāniju šķir Īrijas jūra.
Tunelis nav vienīgais iespējamais risinājums, taču aprēķināts, ka tas varētu būt lētākais, jo 40 km garš tilts izmaksātu vismaz divtik daudz – 20 milj. mārciņu (23 milj. EUR).
Jaunais tunelis, kas stieptos no Stenrāras Skotijā līdz Lārnai Ziemeļīrijā, varētu būt līdzīga tipa kā 50 km garais Eirotunelis, kas savieno Franciju un Angliju. Pa to varētu kursēt gan vilcieni, gan pārvadātas vieglās un smagās automašīnas. Apvienotās Karalistes (AK) valdība ir uzdevusi sagatavot ziņojumu par to, cik šis projekts būtu dzīvotspējīgs.
Projekta pretinieki aizrāda, ka jūrā joprojām atrodas nesprāgušie Otrā pasaules kara lādiņi, kas rada nopietnus riskus būvniecībai.
Pēc kara beigām tonnām munīcijas tika iegāztas jūrā tieši tunelim paredzētajā rajonā, turklāt pastāv šaubas par to, vai šāda tuneļa būve jūras dziļuma dēļ vispār fiziski iespējama.
“The Guardian” raksta, ka Saimons Hoarss, viens no konservatīvās partijas vadošajiem politiķiem, nodēvējis tuneli par “Doktora Dūlitla fantāziju”, kas tiek kultivēta, lai novirzītu uzmanību no pēcbreksita problēmām.
Aodans Konolijs, Ziemeļīrijas Mazumtirdzniecības apvienības direktors, norāda, ka Eirotuneļa celtniecība prasīja 30 gadus, un pieci no tiem bija tikai rakšana.
Tunelis arī nepaglābšot no muitas pārbaudēm, tirdzniecību veicinās nevis viegla nokļūšana no vienas vietas uz otru, bet gan laba vienošanās ar ES.
Taču Ziemeļīrijas Demokrātiskās ūnionistu partijas (DUP), kas atbalsta vienotību ar Lielbritāniju, pārstāvis Samijs Vilsons tuneli aizstāv: “Šāda apjoma projekts vismaz dos darbu cilvēkiem Ziemeļīrijā, liekot noticēt, ka valdība ir gatava ieguldīt infrastruktūrā un tērēt līdzekļus, lai nodrošinātu, ka esam vienoti arī fiziski.”
Arī Skotijas politiķis Alisters Džeks ir viens no dedzīgākajiem tuneļa būves atbalstītājiem, jo, ja izšķirtos par labu tiltam, tad tas “būtu slēgts, iespējams, vismaz 100 dienas gadā laikapstākļu Īrijas jūrā dēļ”.
Abu salu savienošana ar tuneli tiek apspriesta jau kopš 19. gadsimta beigām, piedāvājot vairākus iespējamos maršrutus, taču katru reizi secinot, ka finansiāli šāda būve nebūs izdevīga.
1997. gadā tika noraidīta iegremdējama tuneļa izbūves ideja, dažus gadus vēlāk tika celts gaismā tilta projekts, kas gan tā arī neguva pietiekamu atbalstu. 2018. gadā par zemūdens tuneļa būvi atkal ierunājās tagadējais premjers Boriss Džonsons.
Taču neskaidra nav tikai tuneļa, bet arī valsts nākotne. Ko tad, ja AK sāks būvēt tuneli, Skotija izstājas un pievienojas ES?
Arī Ziemeļīrijā tiek runāts par izstāšanos un apvienošanos ar Īrijas Republiku. Ja Skotija un Ziemeļīrija vairs nebūs AK, tad kāda jēga no jaunā tuneļa, kas, visticamāk, nekad tā arī netiks pabeigts?
