Borels izgāžas vizītē Maskavā: ES diplomātijas galva iekrīt Kremļa propagandas slazdā 21
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels, pēc savas ierosmes aizvadītās nedēļas nogalē ieradies Maskavā “uzturēt dialogu” ar Krieviju, iekrita Kremļa propagandas slazdā un kopējā preses konferencē ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu tika nostādīts “peramā zēna” lomā.
Uzbrūkošu Kremļa nostāju jau pirms preses konferences sākuma pauda Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums par trīs ES valstu – Vācijas, Polijas un Zviedrijas – diplomātu izraidīšanu par “piedalīšanos nesankcionētā demonstrācijā Alekseja Navaļnija atbalstam”.
Diplomātijas eksperti šo paziņojumu un īpaši tā publiskošanas brīdi vērtē kā pliķi un pazemojumu Borelam. Pārējo paveica Kremļa diplomātijas smagsvars Lavrovs, preses konferences nobeigumā pateicoties Borelam par “labām sarunām”, taču secinot, ka “ES ir neuzticams partneris”.
Mājas darbu nesagatavojuša skolēna lomā Borelu nostādīja Krievijas ziņu aģentūras “Sputņik” korespondenta izvērstais jautājums – politiskā deklarācija par septiņu “Sputņik” līdzstrādnieku aizturēšanu Latvijā, kuriem izvirzītas apsūdzības par Krievijai noteikto ES sankciju pārkāpšanu.
“Sputņik” žurnālists vienlaikus uzdeva arī otru jautājumu, ko esot lūdzis uzdot “kāds amerikāņu kolēģis”, par ES un Kubas dialogu un kā tas varētu ietekmēt Havanas un Vašingtonas attiecības. Borels atbildēja uz jautājumu par ES un Kubas sarunām, piebilstot, ka ES noraida ASV noteikto embargo kontaktiem ar Kubu, izpelnoties Lavrova atzinību.
Kā atzīmē aģentūra “Associated Press”, “Sputņik” žurnālistam bija ļauts izvērsties preses konferencē, lai plašāk netiktu izskatīts jautājums par Alekseja Navaļnija nelikumīgo aizturēšanu un masu protestiem Krievijā.
Borels, pirmais ES diplomātijas vadītājs, kurš bija ieradies vizītē Maskavā pēdējos četros gados, saņēmis bargu kritiku par nesagatavotību sarunām.
Borela vizīte, kas tika plānota vēl pirms demonstrācijām Alekseja Navaļnija atbrīvošanai, ir sašķēlusi ES valstis.
Baltijas valstis, kā arī Polija un Rumānija aicināja vērst jaunas sankcijas pret Krieviju, taču Maskavā Borels teica Lavrovam, ka neviena ES valsts neesot ieteikusi papildu sankcijas. ES paziņojumā teikts, ka bloka ārlietu ministri apspriedīs “iespējamo tālāko rīcību” attiecībās ar Krieviju saietā Briselē 22. februārī.