Egils Līcītis: Neloka ceļus, nezemojas korupcijas priekšā 2
Tā stāsta, ka Krišjāņa Kariņa valdībā, kur pārstāvēti visi iespējamie partiju virzieni, neesot izteikta līdera. Arī premjers esot vairāk kā viedokļu apkopotājs, reprezentatīva persona. Diez vai tā būs tiesa. Līderība sāk aizvien spilgtāk iezīmēties, un kā galvenais spēlētājs, jaunu ceļu sācējs izvirzās prezidenta Vējoņa savulaik pirmais uz augstākās varas pakāpes par Ministru prezidenta kandidātu nominētais Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns.
Par premjeru Bordāns nekļuva, ieņēma tieslietu ministra posteni. Balvu cilvēka spēks, stāja, augstie ideāli pašlaik lielā mērā katoliskā uzcītībā virza notikumus valstī, īpaši korupcijas iezārkošanas jomā, vēršoties pret tiem cilvēkiem, kas tiesiskumu lieto tik daudz kā velns krustu.
Tieslietu ministrs sirdīgi apkaro ektoparazītus un citus nospiežamus kukaiņus, kas ieperinājušies Latvijas valsts kažokā, neraugoties uz sāpīgiem atbildes dzēlieniem.
Taisni Bordāna dēļ Aivaram L. atkal nāksies valkāt kakla šinu un ceļā uz cietumu mēģināt dabūt talkā protestējošas Ventspils večas. Bordāns bijis pamatlicējs, iedibinot ekonomisko jautājumu tiesu, kura ātri un veikli izrēķināsies ar kukuļņēmējiem un valsts mantas izsaimniekotājiem, un neliksies mierā, kamēr agrāk ietekmīgus kungus neiespundēs “Hotel Centrale”.
Bordāns humānisma vārdā dara visu iespējamo, lai raudošai Latvijas pilsonei, Dānijas cietumā ieslodzītai divu bērnu māmiņai Misānei nevajadzētu veikt tālu ceļojumu uz Dienvidāfrikas Republiku. Ar vienu vārdu sakot, slava par labu reputāciju iet mūsu tieslietu ministram pa priekšu.
Varbūt vajadzēja sākt no cita gala plānoto kampaņu par ģenerālprokurora atbrīvošanu no pienākumu (ne)pildīšanas, taču tagad arī koalīcijas partneri ir pārliecināti, ka nekustīgie bluķi ir jāaizveļ, ar usnēm un dadžiem aizaugušajā tiesu sistēmā obligāti nepieciešami kardināli pārkārtojumi ar amatam daudz piemērotākiem virsvadītājiem Ģenerālprokuratūrā un Augstākajā tiesā.
Medaļai ir otrā puse. Pretstatā jauno konservatīvo vadoņa faniem pamatīgi uzdarbojas pretnieki, kuri piezīmē Bordāna kungam ragus un asti, gādā par tieslietu ministra privātā tēla bojāšanu un viņa vadītā politiskā spēka nepopularitāti masās.
Jārēķinās ar asu, vietām brutālu pretdarbību pārmaiņu iesākumiem un bezkompromisa tiesiskuma kursam.
Tomēr JKP līderim ir atbalsta komanda – pirmkārt, valdības loceklis, satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš izpelnījies tautas cieņpilnu attieksmi ar lēnu, bez trokšņa taisīšanas, bet prasmīgu ministrijas vadīšanu. Linkaits pēc izskata ir vīrs, kurš mušai pāri nenodarīs, bet jau tagad ir uz palikšanu vēstures grāmatās, kurš aiz sevis atstājis daudzus vērtīgus darbus, sekmīgi organizējis transporta plūsmu, vilcienu iepirkumu un iedzīvotāju pārvietošanos, un padzinis neskaitāmas nesaimnieciskas amatu piepes.
Arī trešā JKP pārstāve valdībā Ilga Šuplinska nodarbojas ar veco stagnātu izpurināšanu izglītības novadā. No uzbrukumiem zemāk par jostasvietu un nepārtrauktiem nodarvošanas centieniem ar ienaidnieku ļauno aci izglītības ministri, rēzeknieti Ilgu sargā van Helsinga dāvātais ķiploksaišķis, enerģētiski uzlādētais kakla kareklis un skolasbērnu nedalīta mīlestība.
Trīs stipros Latgales cilvēkus valdībā papildina JKP frakcija – lielākā, ticībā nesatricināmākā Saeimā, kur prezidijā kā dieva ausī apmetusies partijas daile un šarms Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Adatainie deputāti Juta Strīķe, Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs parlamentārā darbībā runā skaidru valodu, iztiekot bez dūdošanas un izpušķotas daiļrunības.
Ja nu var sameklēt vainu labēji konservatīvā spēkā, tā slēpjas kramacietā dabā, kas paģērē izolēšanos un neuzticību pret partneriem, ātru apvainošanos un uzskatu, ka pasaule sazvērējusies pret JKP. Tad bordānieši veic asu korespondenci, dala dzeltenās kartītes, līdz kamēr pēc konsultācijām ar neiropsihologu, koalīcijas biedriskā solidaritātē un tolerancē atsauc brīdinājumus, teikdami – lai paliek pagātnē vecie rēķini, tiem velkam strīpu pāri.
