Bordāns nosauc jaunās valdības prioritātes 0
Starp jaunās valdības prioritātēm būs arī pārmaiņas veselības nozarē un finanšu stabilitāte, šodien preses konferencē sacīja nominētais premjera amata kandidāts, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.
Bordāns uzsvēra, ka kopumā pašlaik ir vienošanās par astoņām prioritātēm.
Starp tām viņš minēja tiesiskumu, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) problēmas risinājumu, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, izglītību, pārmaiņas veselības jomā, demogrāfijas jautājumi, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī finanšu stabilitāti un drošību.
Gan Bordāns, gan partijas “KPV LV” līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš norādīja, ka valdības veidošanas sarunas ir labākas nekā tika gaidīts no sākuma. Nākamās sarunas ir paredzētas otrdien un trešdien, kā arī, ja būs nepieciešams, partiju tikšanās var notikt “katru dienu” līdz 21.novembrim, kas ir Valsts prezidenta noteiktais termiņš, lai panāktu vienošanos par Ministru kabineta izveidošanu, pauda “KPV LV” politiķis.
Komentējot pārmetumus, ka Saeimas darbs ir paralizēts, jo nav vēl izveidotas parlamenta komisijas, Kaimiņš akcentēja, ka “nevajag celt trauksmi”, jo pašlaik notiek darbs pie stabilas valdības izveidošanas. Politiķis aicināja dot astoņas dienas laika valdības izveidošanai, “nonākot pie laba rezultāta Latvijas simtgadē”.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķis Jānis Dombrava cita starpā norādīja, ka tikšanās laikā pārrunātas arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvājumā minētās pretrunas ar nacionālās apvienības programmu. Dombrava skaidroja, ka nacionālās apvienība iebilst pret automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem un imigrantu “ieplūdināšanu”. Reizē politiķis norādīja arī šodienas sarunās par valdības veidošanu pārrunātas prioritātes.
VL-TB/LNNK vēlas, lai jaunajai valdībai būtu stingra pozīcija, neatbalstot nedz viesstrādnieku uzņemšanu, nedz patvēruma meklētāju pārdali Eiropas Savienībā.
Bažas bija radušās arī par izteikto piedāvājumu saistībā ar finansējumu sabiedriskajiem medijiem krievu valodā. Dombrava akcentēja, ka bija svarīgi pārrunāt augstāk minētos jautājumus, par kuriem bažas bija radušās nacionālās apvienības valdei un biedriem.
Tāpat VL-TB/LNNK svarīga ir vidusskolu tīkla saglabāšana reģionos, īpaši pierobežā, kā arī pāreja uz vienotu izglītību valsts un privātajās skolās. Politiskais spēks tāpat sarunās norādīja uz nepieciešamību kliedēt bažas, ka varētu notikt kādu uzņēmumu privatizācija, kotējot valsts lielo uzņēmumu akcijas biržā.
Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka atzina, ka valdības sarunās vēl nepieciešams atrisināt “daudz un dažādus jautājumus”, tajā skaitā par reformām veselības aprūpes un izglītības jomā un novadu reformas veikšanu. Piecu partiju sarunās plaši tika pārrunāts piedāvātais valdības deklarācijas projekts un sarunas gaitā parādījās arī jaunas prioritātes. Viņš skaidroja, ka būs jāturpina apspriešanās, un politiskais spēks “ir priecīgs”, ka darbs turpināsies.
Vaicāts, vai sarunās ir panākts progress, Pūce atbildēja apstiprinoši, norādot, ka ir panākta vienošanās.
Šodienas piecu partiju tikšanās bija aptuveni trīs stundas gara.
Bordāns uzsvēra, ka pirmdien pirmo reizi tikšanās notikusi piecu partneru sastāvā. Politiķi apsprieda valdības deklarācijas plānu, un partneriem nebija atšķirīgu viedokļu par prioritātēm, bet par “tehniskiem jautājumiem”, apgalvoja Bordāns.
JKP līderis skaidroja, ka potenciāliem partneriem bijuši iebildumi par vairākiem valdības darba plāna punktiem, tai skaitā valodas lietojumu augstskolās un pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.
Premjera amata kandidāts pagaidām neatklāja piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, skaidrojot, ka par to vēl turpināsies diskusijas.
Nākamā tikšanās partijām paredzēta otrdien, 13.novembrī.
Kā ziņots, pašlaik valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti pieci politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”. Pagaidām Bordānam un viņa potenciālajai valdībai atbalstu paudusi tikai “KPV LV”, savukārt “Jaunā Vienotība” to būtu gatava atbalstīt ar vairākiem nosacījumiem.
“Jaunās Vienotības” vadītājs Krišjānis Kariņš aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka “Jaunā Vienotība” varētu atbalstīt Bordāna valdību, ja tai būtu skaidrs parlamenta vairākuma atbalsts un visi partneri vienotos par darāmajiem darbiem. Tāpat “Jaunā Vienotība” valdībā vēlētos uzņemties pārraudzību vismaz par divām sfērām. Savukārt Bordāna piedāvāto valdības darba plānu “Jaunā Vienotība” vērtē kā labu sākumu tālākām sarunām, tomēr vairāk to redz kā JKP “priekšvēlēšanu dokumentu, nevis profesionālu valdības darba plānošanas rīku”.
Pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki vēl nav pauduši skaidru nostāju par iespējamu atbalstu Bordāna veidotājai valdībai.
JKP jaunās valdības darba plānā piedāvā piešķirt Latvijā dzimušajiem nepilngadīgiem bērniem Latvijas pilsonību, palielināt veselības aprūpes budžetu, bet minimālo pensiju 200 eiro apmērā tagad sola divu gadu laikā, nevis 2019.gadā.
JKP piektdien nosūtīja potenciālajiem koalīcijas partneriem savu priekšlikumu par topošās valdības darbiem. JKP arī iepriekš piedāvājusi iespējamu darbu plānu, bet šis piedāvājums ir papildināts un mainīts. Kopumā JKP piedāvātais valdības darba plāns ir uzrakstīts uz 13 lapām un tajā ir 15 sadaļas.
