Bordāns noliedz savu ietekmi uz ASV lēmumu vērst sankcijas pret Lembergu 4
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ASV lēmumu vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) vērtē kā efektīvu līdzekli, vienlaikus noraidot savu ietekmi uz lēmuma pieņemšanu.
Kā ziņots, ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.
Otrdien tieslietu ministrs mediju pārstāvjiem paziņoja, ka ASV lēmums ir efektīvs.
“Ņemot vērā, ka Lembergs ir cieši saistīts ar Ventspils ostu, pašvaldību, Satiksmes ministrijas uzņēmumiem, es domāju, ka mēs redzēsim, cik tāla ir Lemberga ietekme. Tā parādīsies, kad šī ietekme sāks jukt ārā. [ASV lēmuma] sekas mēs vēl tā skaidri neapjaušam, bet mēs tās ieraudzīsim,” klāstīja Bordāns.
Pēc politiķa vārdiem, ASV lēmums pierāda, ka bijis stratēģiski pareizs solis “nepieļaut Lemberga partijas nonākšanu šīs valdības koalīcijā”. “Mēs plūksim augļus no šī sarežģītā, grūti nākušā lēmuma, kas visai Latvijas sabiedrībai nāks par labu,” paziņoja tieslietu ministrs.
Vaicāts, kādi tieši būs ministra minētie augļi, Bordāns piebilda, ka šis lēmums ļaus atbrīvoties no “astoņkāja, vēža, kas bija pārņēmis Latvijas ekonomiku un politiku”.
“ASV paziņojumos ir minēts, kāpēc piemērotas sankcijas, proti, Lembergs ilgstoši bija ietekmējis politiku un tiesībsargājošās iestādes. Ja viņi to ir minējuši, tad par to viņiem ir zināmi fakti. Tas ir Lemberga mēģinājums patlaban atainot [ASV lēmumu] kā kaut ko šausmīgi nenopietnu un uz virspusējiem lēmumiem balstītu, bet patiesībā ir pilnīgi pretēji. Fakti ir dziļi, skaidri. Tas, ka viņi ir norādījuši uz tiesībsargājošajām iestādēm, ar to ir jāsaprot, nevis inspektors Pētersons no Latgales priekšpilsētas iecirkņa, bet policijas un prokuratūras augstākā līmeņa vadība, un arī augstākā līmeņa politikas vadība, no kā mēs tagad tīrāmies ārā. Un to mēs tīrīsim maksimāli iespējamā veidā,” uzsvēra tieslietu ministrs.
Vaicāts par Lemberga pausto, ka ASV lēmumu esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs, Bordāns norādīja, ka viņa ietekme ir bijusi tajā, lai tiktu izveidota tāda Latvijas valdība, kāda tā ir patlaban, piebilstot, ka “komunikācijā ar ASV vadību bija mana ietekme, lai tā būtu tāda, kāda ir”.
“Nepārspīlēsim. Es nenorādu [ASV prezidentam Donaldam] Trampam vai jebkādam no departamenta vadītājiem, kādus lēmumus pieņemt attiecībā uz Latviju. Viņi pieņem patstāvīgu lēmumu un nopietni,” uzsvēra Bordāns.
Lūgts precizēt, vai kāda Latvijas ministrija vai institūcija sadarbojās ar ASV, sniedzot informāciju par Latviju, Bordāns atturējās komentēt šādas “detaļas”, vien atkārtoja, ka ASV lēmums bijis patstāvīgs.
Uz jautājumu, vai Bordāns iespējamo ASV lēmumu pagājušajā nedēļā pārrunājis ar šīs valsts pusi savā vizītē ASV, Bordāns sacīja, ka vizītē pārrunāts “pilns politiskais spektrs”, sevišķi par to, kas saistīts ar finanšu sistēmas sakārtošanas procesu. Viņš gan piebilda, ka finanšu sistēmas sakārtošana ir cieši saistīta ar nauda atmazgāšanas jautājumiem un Latvijas iepriekšējo politiku.
“Ziņojumā par Magņitska sarakstu minēts, ka Lembergs ilgstoši strādājis ne tikai, lai veiktu savu ietekmi, bet arī mazinātu tādu cilvēku motivāciju strādāt, kas nav Lemberga cilvēki, lai atturētu viņus kļūt par līderiem,” stāstīja tieslietu ministrs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem apgalvoja, ka ASV lēmums par sankciju paplašināšanu viņam bijis pārsteigums, un viņš pauda pārliecību, ka visi lēmumi tikuši pieņemti ASV.
Otrdien Bordāna preses sekretārs Andris Vitenburgs izplatīja paziņojumu medijiem, kurā norādīts, ka pagājušajā nedēļā tieslietu ministrs kopā ar Tieslietu ministrijas (TM) parlamentāro sekretāru Juri Jurašu (JKP) apmeklēja ASV un tikās ar ASV Valsts kases sekretāra vietnieku Džastinu Mizniču, kurš paudis atbalstu ministrijas iesāktajām reformām tieslietu jomā, tostarp Ekonomisko lietu tiesas izveidei.
Abas Latvijas amatpersonas arī tikušās ar ASV Tieslietu departamenta, Valsts departamenta, Valsts kases un Pasaules bankas pārstāvjiem.
Vitenburgs atzīmēja, ka ASV puse arī tika informēta par Valsts kontroles uzsākto revīziju par apstākļiem, kas traucē efektīvai noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un iztiesāšanai finanšu un ekonomisko lietu jautājumos.
Bordāns paziņojumā presei atzīmējis, ka ASV puse ir ļoti labi informēta par notiekošo Latvijā, kā arī apzinās tās grūtības, kas saistās ar finanšu noziegumu apkarošanas sistēmas izveidi, jo līdz šim nebija pievērsta pienācīga uzmanība naudas atmazgāšanas riskiem, uz kuriem norādīts “Moneyval” ziņojumā.
Ministrs uzsvēra, ka pats galvenais ir tas, ka arī ASV puse akcentēja to, uz ko ir jau norādījusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Pretkukuļošanas darba grupas (WGB) publicētajā Latvijas 3.fāzes novērtējumā, proti, Latvija ir daudz paveikusi attiecībā uz tiesiskās bāzes sakārtošanu, bet vienlaikus galvenais rādītājs problēmas risināšanai ir apsūdzību trūkums augsta līmeņa banku vadītājiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas veikta izmantojot bankas infrastruktūru.
