Bordāns nekonkretizē, cik ilgā laikā īstenos tieslietu reformas 5
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns nav gatavs nosaukt termiņu, kurā īstenos tieslietu jomā pieteiktās reformas, turklāt viņš izvairīgi runā par iespējām nodrošināt savām iniciatīvām politisko atbalstu.
Kā ziņots, Bordānu tieslietu ministra amatam savulaik izvirzījusī apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) novembra sākumā vērsās pie premjera Valda Dombrovska (V), prasot atsaukt viņu no amata, taču Dombrovskis nolēma “pagaidām neprasīt” Bordāna demisiju, argumentējot, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas. Tas paplašināja plaisu starp koalīcijas partneriem, un VL-TB/LNNK paziņoja, ka līdz ar to spēku zaudējis koalīcijas līgums.
Jautāts, cik ilgā laikā viņš ir gatavs īstenot pieteiktās tieslietu politikas iniciatīvas, Bordāns konkrētu laiku nenosauca. Vaicāts, vai ir gatavs nostrādāt arī visu valdības termiņu līdz nākamā gada rudenim, Bordāns izteicās, ka viņš esot izdzīvotājs un darot konkrētas lietas, kuras tajā brīdī ir nepieciešamas. Politiķis piebilda, ka ikkatrs paveiktais darbs ir nozīmīgs, tāpēc svarīgs esot katrs amatā pavadītais mēnesis.
Ministrs piebilda, ka premjers par reformām esot saprotošs, bet pats Bordāns esot gatavs brīvi runāt par reformām ar visiem koalīcijas darba grupā, ja tāda tiks izveidota. Politiskā aizmugure Bordānam neesot tik svarīga, jo politiķa drošākā aizmugure ir sabiedrība, kuras pozitīvo attieksmi viņš esot ļoti spēcīgi izjutis pēdējā laikā, un tā viņam devusi spēku atrasties ministra amatā. Jautāts, kā nodrošināt veiksmīgu savu priekšlikumu gaitu virzību Saeimā bez politiskās aizmugures, Bordāns izteicās, ka nedrīkst būt tik tieša saikne starp Saeimas deputātiem un valdības darbu. Bordāns uzsvēra, ka par valdības kopējo darbu ir atbildīgs Ministru prezidents, savukārt viss pārējais pašlaik esot “ne pārāk labas politiskās kultūras izpratne”.
Bordāns par galvenajām reformām, kuras vēlas īstenot, nosauca tiesu varas jomu, soda izpildes jautājumus, kā arī uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Bordāns uzsvēra, ka liela uzmanība ir jāpievērš arī pašai tieslietu sistēmas struktūrai, norādot, ka ir jāveic Tieslietu ministrijas un pārraudzības iestāžu struktūras izvērtējums. Pēc ministra domām, nozīmīgi būtu palielināt profesionālās ētikas nozīmi tiesnešu, zvērinātu advokātu, notāru un tiesu izpildītāju vidū, uzsverot, ka ētikas jautājumus nevajag trivializēt tikai attiecībā uz tiesnešu darbu.
Ministrs piektdien sasaucis preses konferenci, jo uzskatot par nepieciešamu konkrētajā situācijā sniegt savus precizējošos skaidrojumus sabiedrībai, lai tai būtu pārliecība, ka ministrijā pēdējā gadā iesāktais darbs sekmīgi turpināsies un būs pozitīvs pavērsiens efektīvā tiesu sistēmas darbībā.
Runājot par sasniegumiem tieslietu ministra amatā, Bordāns norādīja uz izmaiņām Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) darbībā, amatā stājoties jaunai IeVP vadītājai Ilonai Spurei. Bordāns secinājis, ka pēdējo desmit gadu laikā pārvalde nevis sekmīgi kļuva par sekmīgu infrastruktūras un personāla darbības jomā, bet gan tur notikušas būtiskas atkāpes no likumības, netuvinoties labākajiem citu Eiropas valstu paraugiem.
Tiesu varas jomā Bordāns kā sasniegumu minēja tiesu priekšsēdētāju lomas un atbildības palielināšanas iedzīvināšanu saistībā ar lietu izskatīšanas termiņu pārraudzību un tiesu institūcijas efektīvu darbību kopumā. “Ir pieņemti grozījumi likumā par tiesu varu, kas uzliek par pienākumu tiesu priekšsēdētājiem rūpīgāk vadīt savas iestādes,” sacīja ministrs, papildinot, ka šis ir jaunums pēc būtības izpratnē, kā ir vadāms tiesu darbs. Bordāns arī stāstīja par tiesu namu izveidi, tādā veidā spējot mainīt izpratni par kādas tiesas mērogu. “Iesniedzot vienā no tiesu namiem pieteikumu, tas tiks izskatīts pēc lielāka nejaušības un profesionalitātes principa, tāpat lieta varētu būt ātrāk izskatīta, nododot to citam tiesu namam konkrētā apgabalā,” skaidroja ministrs, papildinot, ka šāda kārtība veicinātu lietas izskatīšanas ātrumu un atklātību.
Runājot par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, Bordāns izteicās, ka šī vide nevar būt efektīva bez maksimāli efektīvas tiesu iekārtas. Ministrs runāja arī konkrēti par jau daudz izskanējušajām izmaiņām maksātnespējas procesu regulējumā. Pēc Bordāna domām, ir vajadzīgs pārskatīt ieviesto “antireiderisma” pasākumu efektivitāti.
Jautāts par jauno parlamentāro sekretāru, Bordāns norādīja, ka par to viņš lems tuvākajā laikā, būdams pārliecināts, ka atradīs ļoti piemērotu kandidātu ar pieredzi darbā ar parlamentu, tomēr Bordāns vēl nav gatavs nosaukt konkrētu kandidātu. Savukārt uz jautājumu par citām potenciālām izmaiņām, piemēram, attiecībā uz valsts sekretāra amatu, Bordāns norādīja, ka par tādām izmaiņām nav runājis.
Kā ziņots, Ministru prezidents pagaidām neprasīs tieslietu ministra Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā.
Savukārt, ņemot vērā Ministru prezidenta lēmumu pagaidām neprasīt tieslietu ministra demisiju, nacionālā apvienība paziņojusi, ka koalīcijas līgums vairs nav spēkā. Pēc tikšanās ar premjeru VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem sacīja, ka koalīcijas līgums patlaban nedarbojas. “Vai mēs nākotnē nonāksim pie jaunās situācijas, pie tā, ka šis koalīcijas līgums darbosies, – tas ir nākotnes jautājums,” norādīja Dzintars.
Dombrovskis pēc tikšanās ar nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) žurnālistiem sacīja, ka ir spēkā koalīcijas līgums, kas paredz, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nacionālās apvienības pārziņā. “Šo uzstādījumu esmu gatavs respektēt, bet tajā pašā laikā ir svarīgi redzēt to, kādā veidā tiek nodrošināta ministra pieteikto reformu virzība,” norādīja premjers.
Nolemts izveidot koalīcijas darba grupu, kurā Bordāns prezentēs reformu piedāvājumu, lai maksimāli ātrā laikā varētu lemt par šo izmaiņu virzību.
Rosināt Saeimas balsojumu par neuzticības izteikšanu Bordānam nacionālā apvienība neplāno.
