Bordāns ar probācijas dienesta šefu runās par atalgojuma jautājumu 0
Jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība, attēlā) piektdien, 20.jūlijā, tiksies ar Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītāju Aleksandru Dementjevu, lai pārrunātu samilzušos jautājumus saistībā ar atalgojumu. Savukārt Latvijas probācijas darbinieku arodbiedrība gatavo pieteikumu Satversmes tiesā un apzina biedru gatavību piedalīties piketā par sociālo garantiju palielināšanu.
Tieslietu ministrs jau pirms izskanējušās informācijas par protesta akcijas rīkošanu bija ieplānojis piektdien tikšanos ar dienesta vadītāju, lai iepazītos tuvāk ar dienesta darbu un pārrunātu algu jautājumu. Ministrs nākotnē plāno tikties arī ar Latvijas probācijas darbinieku arodbiedrību, taču konkrēts datums pagaidām nav noteikts, aģentūrai BNS pavēstīja ministra preses sekretāre Līga Ādamsone.
Tieslietu ministrs uzskata, ka neatbilstošs atalgojuma līmenis ir gandrīz visiem ministrijas pakļautības iestāžu darbiniekiem ‒ tiesu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Uzņēmumu reģistra, kā arī citu Tieslietu ministrijas iestāžu darbiniekiem.
Tieslietu ministrija kopā ar VPD vadītāju ir izveidojusi plānu, kurš paredz triju gadu laikā atjaunot VPD funkcijas tādas, kādas tās bija 2008.gadā, proti, līdz ar lielāku noslodzi palielinās atalgojums VPD darbiniekiem. Tieslietu ministrija ir nosūtījusi sagatavotos priekšlikumus finanšu ministram Andrim Vilkam, valdības vadītājam Valdim Dombrovskim, kā arī Valsts probācijas dienesta arodbiedrībai, norādīja Andersone.
“Ir svarīgi saglabāt dienesta kadrus, to zaudējums nodarīs būtisku kaitējumu dienestam. Lai VPD speciālisti, kuru prasmju kopums veidojas ilgstošā pieredzes un apmācības procesā, spētu pilnvērtīgi veikt uzticēto darbu, ir svarīgi, lai darbinieku atalgojums būtu atbilstošs, lai tiktu pakāpeniski atjaunota pilna darba nedēļas slodze, kā arī darbiniekiem darba specifikas dēļ būtu pieejama veselības apdrošināšana,” uzskata Bordāns.
Šogad februārī nodibinātā Latvijas probācijas darbinieku arodbiedrība maija beigās toreizējam tieslietu ministram Gaidim Bērziņam nosūtītajā vēstulē vērsa uzmanību uz vairākām problēmām.
Dibināšanas kopsapulcē kā galvenās prasības Tieslietu ministrijai un vadībai arodbiedrības biedri vienprātīgi izvirzīja ‒ mēnešalgas palielināšana, kas būtu ne mazāka par 400 latiem mēnesī uz rokas, kā arī nodrošināt piemaksu par bīstamību vismaz 10% apmērā no amatalgas. Biedri arī aicināja veikt izmaiņas likumā un paredzēt tiesības saņemt valsts nodrošinātu veselības apdrošināšanu un darba vides atbilstību profesionālo funkciju veikšanai, teikts aģentūras BNS rīcībā esošajā arodbiedrības vēstulē.
Arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Anita Romānova aģentūrai BNS norādīja, ka pagaidām arodbiedrības pirmais solis, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dienesta darbinieku problēmām, ir Tieslietu ministrijas sporta spēļu boikotēšana.
Piketu arodbiedrība tikai plāno, un pagaidām nav skaidri zināms, vai tas vispār notiks. Līdz nākamajai valdes sēdei augustā arodbiedrība apzināšot biedru gatavību tajā piedalīties, taču piketam nebūšot jēgas, ja nebūs biedru atbalsta, pastāstīja Romānova.
“Mēs par piketu esam runājuši, bet neesam simts procenti nolēmuši, ka viņš notiks. Mēs vēl gaidām sarunu ar tieslietu ministru,” uzsvēra Romānova.
Arodbiedrības valde arī devusi uzdevumu juristam sagatavot pieteikumu Satversmes tiesā, lai apstrīdētu to, ka dienesta darbiniekam nav valsts garantētās veselības apdrošināšanas.
Arodbiedrībā patlaban ir aptuveni 200 biedru, bet dienestā kopumā ir 375 štata vietas.
Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kura radīta, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.
