Bordāns: Strupiša izteikumos par Lemberga lietu un ELT izveides gaitu saskatāms apdraudējums tiesu varas autoritātei 29
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša izteikumos par Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) krimināllietu un Ekonomisko lietu tiesas (ELT) izveides gaitu saskata apdraudējumu tiesu varas autoritātei, tāpēc šis jautājums tiks pārrunāts Tieslietu padomes sēdē 12.martā, kurā ministrs piedāvā pieņemt rezolūciju un nosodīt Strupiša izteikumus.
Kā aģentūru LETA informēja ministra pārstāvis Andris Vitenburgs, ministrs Tieslietu padomi aicina izvērtēt AT priekšsēdētāja rīcības ētiskumu un pieņemt koriģējošu rezolūciju, jo amatpersona “ar apgalvojumiem bez pierādījumiem ir grāvusi sabiedrības uzticēšanos Lemberga prāvas tiesnesei Irīnai Jansonei, jaunajiem ELT tiesnešiem un tiesu varai kopumā”.
Bordāns uzskata, ka Strupišs esot izvēlējies pasniegt “ļoti dīvainu un atšķirīgu vēstījumu” sabiedrībai, publiski paslavējot Vidzemes rajona tiesas tiesnesi Kārli Jansonu, kurš attaisnoja bijušo VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski.
Saistībā ar izteikumiem par Magoņa un Osinovska lietu pats Bordāns ir saņēmis juristu pārmetumus par politiskā spiediena izdarīšanu uz tiesu.
Ministrs pārmet Strupišam, ka tas esot vērsies “ar neargumentētiem pārmetumiem” pret savu kolēģi Jansoni, kura atzinusi Lembergu par vainīgu virknē smagu kriminālnoziegumu.
Komentējot “Lemberga lietu”, AT priekšsēdētājs februārī intervijā LTV sacīja, ka “šī lieta būs kā hrestomātisks piemērs, kur tiesnešiem mācīties, kā nedarīt. [..] Uz šīs lietas pamata ir tiešām bezmaz vai jātaisa mācību grāmata tiesnešiem, lai zinātu, kā turpmāk nedarīt. Un ne tikai tiesnešiem, bet, es pieļauju, arī prokuroriem.”
Komentējot ELT tiesnešu amata kandidātus, Strupišs sacīja, ka ELT izveide notika steigā.
“Kad ELT sāka darboties, nebija zināms, kas notiks tālāk. Tagad ir nonākuši finišā – jau tiesneši ir apstiprināti, pēc mēneša viņiem ir jāsāk strādāt. Nevienam no viņiem nav tiesneša pieredzes. Tagad sāk domāt par to, kā viņus apmācīt.
Protams, mēs, esošie tiesneši, savus jaunos kolēģus atbalstīsim visos iespējamos veidos – piedalīsimies viņu apmācībā, dosim padomu, jo tiesnešu darbs ir ļoti specifisks. Tagad viņus pusotru mēnesi intensīvi apmācīs līdz marta beigām un tad viņiem būs jāsāk strādāt,” sacīja Strupišs.
Tieslietu padome, vēl pirms Strupišs stājās AT priekšsēdētāja amatā, pauda noraidošu attieksmi pret Bordāna virzīto ideju par ELT izveidi, tomēr politiķi šādu tiesu lēma izveidot.
Pēc Bordāna domām, šādi Strupišs esot “nievājoši izteicies” gan par Lemberga notiesājošā sprieduma tiesnesi Jansoni, gan par ELT tiesnešiem.
Bordāns atkārtoti pauda nostāju, ka ELT izveide esot “mērķtiecīga un pamatota rīcība”, un tās izveidošana esot nepieciešama “sabiedrības labklājības celšanai”, jo “ārvalstu investīciju pieplūdums ir ātrākais veids, kā nodrošināt Latvijas cilvēkiem jaunas darba vietas ar cienīgām algām”.
“Uzņēmēji ilgstoši gaidījuši, lai varētu palielināt ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas ekonomikā, jo ELT dod pārliecību, ka ieguldītie līdzekļi ir droši aizsargāti no ļaunprātības un komercstrīdu izšķiršana notiek ātri un kvalitatīvi. Tādējādi Latvijā tiek veicināta atbildīga uzņēmējdarbības vide, kas nodrošinātu Latvijas valsts attīstību un konkurētspēju,” paziņoja ministrs.
Ministram bažas radot AT priekšsēdētāja izteikumi, kas apdraudot “sabiedrības un investoru uzticēšanos tiesu varai kopumā” un ELT darbam, turklāt viņš Strupiša izteikumos saskata “amatpersonas centienus kavēt tieslietu mācību centra izveidi ar mērķi nodrošināt vienotu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un izmeklētāju profesionālo zināšanu pilnveides procesu”.
“Tāpēc satraucoša varētu būt AT priekšsēdētāja iespējamās retorikas attīstība, apdraudot Justīcijas akadēmijas izveidi, kas ir būtisks solis efektīvas un kvalitatīvas tiesu sistēmas attīstībā,” kritiku Strupišam turpināja Bordāns.
Bordāns Strupiša kritiku ELT saskata viņa teiktajā, ka “jebkurā gadījumā viņiem ir visas iespējas vērsties pie Tieslietu padomes, pie manis personiski, lūgt kaut kādu atbalstu. Mums ir Tiesnešu biedrība, kas var atbalstīt tiesnešus profesionālās izaugsmes jomā. Darīsim visu, lai viņi varētu to jautājumu pavilkt, jo manas lielākās bažas šobrīd ir tādas, lai pieredzes trūkums nerada situāciju, ka viņiem ir jāstājas Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšā par to, ka viņi kaut ko nepareizi izdarījuši”.
Bordāns uzskata par nepieciešamu vērsties ar rezolūciju Tieslietu padomē, jo “runa nav par atsevišķu juridisku jautājumu risināšanu, bet gan valsts ekonomisko attīstību, sabiedrības labklājību un reputācijas graušanu tieslietu sistēmas attīstībai”.
Ministrs piedāvā Tieslietu padomei lemt par rezolūcijas projektu, kurā tiktu nosodīts Strupišs.
“Vērtējot AT priekšsēdētāja publiskos izteikumus, Tieslietu padome valsts demokrātiskās iekārtas un tiesu neatkarības aizsardzības interesēs uzskata par nepieciešamu paziņot, ka Tieslietu padome ir neizpratnē par Strupiša neargumentētajiem apgalvojumiem, ka ELT tiesnešu atlases process bijis neorganizēts.
Gluži pretēji – tiesnešu vakancēm bija pieteikušies agrāk nepieredzēti liels skaits pretendentu, tas tika atlasīts tik stingrā konkursā, kāds līdz šim nebija noticis, pēc skaidri noteiktiem un pārdomātiem kritērijiem, ko apstiprinājusi Tieslietu padome, liekot uzsvaru ne vien uz augstu profesionālo zināšanu līmeni, bet arī uz tiesneša amatam vajadzīgo personisko kompetenču un īpašību piemērotību,” šādu rezolūcijas tekstu iecerējis Bordāns.
Bordāns piedāvā Tieslietu padomes vārdā paust satraukumu par “AT priekšsēdētāja apgalvojumu, ka viņš uztraucoties, ka ELT tiesnešiem var nākties stāties disciplinārkomisijas priekšā”, jo šādi apgalvojum esot tulkojami kā spiediens uz jaunajiem tiesnešiem.
Savukārt saistībā ar spriedumu Lemberga lietā Bordāns piedāvā rezolūcijā ierakstīt, ka Strupiša “publiski izteiktais negatīvais tiesas vērtējums ir noticis pirms minētā tiesas procesa izpētes”, un izteikumi esot uzskatāmi par spiedienu uz tiesu.
Politiķis iecerējis, ka Tieslietu padome rezolūcijā ierakstītu, ka “AT priekšsēdētājs ir viena no augstākajām tieslietu amatpersonām valstī ar visai plašām pilnvarām attiecībā uz tiesu varu, tai skaitā ar tiesībām rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem.
Līdz ar to, ja šāda amatpersona izsaka neargumentētu nepatiku pret konkrētiem tiesnešiem, to var uztvert kā tiesnešu ietekmēšanu”.
Bordāns rosina Tieslietu padomei pieņemt aicinājumu izvērtēt AT priekšsēdētāja rīcības ētiskumu, jo AT priekšsēdētāja publiskie apgalvojumi apdraudot tiesu varas autoritāti.
“Tiesiskums un demokrātija labi darbojas tikai sabiedrībās ar augstu pilsoniskās apziņas līmeni un tiesisko kultūru, kas cita starpā sevī ietver arī izglītotību un zināšanas par valsts, tai skaitā tiesas uzbūves un darbības principiem.
Uz faktiem un pierādījumiem nebalstīti, tikai emocijās sakņojošies apgalvojumi neliecina par šādu augstu pilsonisko apziņu un kultūru, un tikai grauj valsts un sabiedrības pamatus,” paziņots Bordāna piedāvātajā rezolūcijas projektā.
Kā ziņots, pats Bordāns ir saņēmis kritiku par tiesas ietekmēšanu, jo pēc Magoni attaisnojoša sprieduma pauda sašutumu par spriedumu un apšaubīja lietas tiesneša profesionalitāti. Arī Bordāna partijas biedrs Juris Jurašs (JKP) kritizēja spriedumu, apgalvojot, ka pēdējo mēnešu laikā gaisā virmoja dažādas runas par ietekmīgu vīru interesēm panākt labvēlīgu spriedumu.
Reaģējot uz Bordāna un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juraša publiski pausto viedokli par spriedumu bijušā Magoņa un Osinovska lietā, Tieslietu padome rezolūcijā aicināja visus sabiedrības locekļus, tai skaitā valsts amatpersonas, nekritizēt spriedumus, pirms tie ir pieejami pilnā argumentācijā, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus, kā arī respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību.
Strupišs toreiz Tieslietu padomē uzsvēra, ka Bordāns ir cilvēks, kurš spēj ietekmēt tiesas.
“Var rasties situācija, kad lietu skatītu tiesnesis, kurš ir ievēlēts uz laiku, vai arī kad tiesnesis kandidētu uz AT tiesneša amatu un politiķi varētu viņu neapstiprināt,” teica Strupišs, noradot, ka iepriekš šāds precedents jau ir bijis.
