Pārvilina vietējos deputātus. Bordāna partija sāk ar Latgali 9
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunā konservatīvā partija (JKP) reģionālo nodaļu veidošanā ne tikai neatpaliek no “Attīstībai/Par”, bet varētu to apsteigt, jo tai jau ir 25 nodaļas ārpus Rīgas un drīzumā tā plāno dibināt vēl vairākas, ieskaitot nodaļu Daugavpilī.
Taču kopīgais abiem politiskajiem spēkiem ir tas, ka tiem izdodas piesaistīt sev vietējos deputātus, kas ievēlēti pašvaldībās no citām partijām – vispirms jau no Latvijas Reģionu apvienības (LRA).
No tās Rēzeknes novada domē ievēlēts arī mūziķis Guntis Rasims, kurš no LRA kandidēja arī uz Saeimu un Eiropas Parlamentu, nebūdams tās biedrs. Taču tagad viņš Rēzeknē vadīs Latgales Attīstības centru, kas būs JKP struktūrvienība, kurā partija plāno ieguldīt arī tai piešķirto valsts budžeta finansējumu.
G. Rasims, kurš ir arī interešu izglītības pedagogs, vairs īsti neatceras, kas viņu pirmais uzrunājis, jo tas noticis no vairākām pusēm – sarunas bijušas gan ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), gan ar JKP priekšsēdi Jāni Bordānu. Šā gada februāra beigās JKP, klātesot visiem ministriem, prezentējusi Rēzeknē ideju par Latgales Attīstības centru.
“Piecpadsmit gados daudz bijis tādu sapulču, kad kāds sola ziedu laikus Latgalei, bet šoreiz te bija liela konkrētība, kas šķita pievilcīgi,” “Latvijas Avīzei” atzina G. Rasims.
Viņš gan uzreiz nav piekritis JKP piedāvājumam, ko izdarījis tikai pēc vairākiem pārdomu mēnešiem. Galvenokārt tāpēc, ka maz esot partiju, kas organizē tādas aktivitātes ārpus Rīgas. JKP Latgalē jau bija nodaļas Balvos un Rēzeknē, augustā plānots dibināt arī Daugavpils nodaļu, kurā gan pārsvarā būs ar citām partijām agrāk nesaistīti biedri.
G. Rasims neko sliktu negribētu sacīt par Latvijas Reģionu apvienību, ar kuru arī bijusi laba sadarbība, taču traucējoši esot tas, ka LRA veido vairākas partijas, tajā bijušas vairākas interešu grupas, kas savā starpā cīnījās. “Apvienībai pietrūka skaidra rīcības plāna, stratēģijas. Taču viņiem ir visas iespējas kļūt par vienotu partiju,” piebilda G. Rasims.
“Latgales reģions ir viena no mūsu prioritātēm,” “Latvijas Avīzei” teica JKP priekšsēža vietnieks Krišjānis Feldmans, atbildot uz vaicāto, kāpēc tieši Rēzeknē, no kuras ir arī izglītības ministre I. Šuplinska, būs šāds attīstības centrs.
K. Feldmans skaidroja, ka tas ir pilotprojekts, pēc tam tādi varētu būt arī citos reģionos. Centrā tiks ieguldīti arī politiskajiem spēkiem piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, kas paredzēti partiju aktivitātēm reģionos. Tā būs iespēja šajās telpās pulcēties aktīviem cilvēkiem un organizēt domnīcas par dažādām aktualitātēm, “kur sausais atlikums varētu būt jaunas politiskās iniciatīvas”. K. Feldmans informēja, ka vietējie pašvaldību deputāti pievienojas partijai arī citās vietās, piemēram, JKP iestājusies Vecpiebalgas novada deputāte Inese Navra, kura ievēlēta no vēlētāju apvienības, bet jau agrāk uz JKP no Latvijas Reģionu apvienības pārnākuši četri Carnikavas novada domnieki.
Viens no viņiem Imants Krastiņš vada JKP Ādažu nodaļu, kurā ir arī biedri no Carnikavas, jo nodaļas lielākoties tiek veidotas jauno pašvaldību robežās. I. Krastiņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka kādu gadu domājis, vai partijā stāties.
Viņš jau trešo sasaukumu ir pašvaldības deputāts, ilgstoši atrodoties opozīcijā, “kur bija jācīnās pret dažādām shēmām”.
JKP bijuši vairāki draugi, starp kuriem arī kursabiedrs, Saeimas deputāts Gatis Eglītis, kas arī aicinājis pievienoties. “Satikos ar partijas vadītājiem un viņus nointervēju, sekoju līdzi JKP darbībai un pārliecinājos, ka valstī notiek pārmaiņas un viņi tiešām spēj cīnīties par tiesiskumu,” sacīja I. Krastiņš.
Latvijas Reģionu apvienības vadītājs Edvards Smiltēns par Carnikavas biedru politiskās piederības maiņu nešķita noraizējies, jo Ādažos ir ļoti spēcīga LRA nodaļa, kuras kodols veidojies ap Ādažu novada domes priekšsēdi Māri Sprindžuku.
“Ir vieni, kas darbojas idejas vārdā, bet ir tādi, kas skatās, kurš ir pie varas – lēkā no zieda uz ziediņu, meklējot, kur ir medutiņš,” “Latvijas Avīzei” sacīja E. Smiltēns, norādot, ka politiskā vara ir cikliska lieta – pēc laika pozīcijas var mainīties.
Jāatgādina, ka Latvijas politikā šādu piemēru ir daudz, bet pēdējais uzskatāmākais, kad daudzi vietējie līderi pārgāja uz agrāko premjera partiju Zaļo un zemnieku savienību, kura tagad ir opozīcijā. Par G. Rasima piesliešanos JKP gan E. Smiltēns šķita saskumis, jo par G. Rasimu viņš gribētu teikt tikai to labāko.
Taču varot arī saprast, ka viņam kā izglītības sektora pārstāvim esot jārēķinās ar to, ka izglītības ministre ir no JKP, pieļāva E. Smiltēns. LRA arī nevar atvēlēt partijām piešķirto valsts budžeta finansējumu šādām aktivitātēm, jo tas ir ievērojami mazāks nekā Saeimā pārstāvētajiem spēkiem – tiem vēl papildus ir 100 000 eiro, kas nav partijām, kuras ieguva 2% balsu, bet neiekļuva Saeimā.
Jāatgādina, ka ne visos novados JKP darbība ir bijusi veiksmīga.
Vairākās vietās partija arī ir pazaudējusi no tās ievēlētos deputātus – no JKP aizgāja Talsu novada domē ievēlētā Inga Gluzda, Ķeguma novada domē ievēlētais Kristaps Rūde.
Taču vislielāko neveiksmi JKP piedzīvoja Ķekavā, kur tā izveidoja vienu no pirmajām nodaļām un arī uzvarēja Ķekavas novada domes vēlēšanās, iegūstot mēra amatu – tajā bija un ir joprojām Viktorija Baire. Tikai viņa un vēl vairāki no JKP ievēlētie deputāti vairs nav JKP biedri.
K. Feldmans atzīst, ka bijušas arī kļūdas, bet to mācības tiekot ņemtas vērā. Tiem cilvēkiem, kuriem svarīgākas par partijas interesēm esot kādas citas intereses, JKP neesot vietas, apgalvoja K. Feldmans. Tagad JKP ir 1200 biedru.
