Bordāna augšāmcelšanās 10
Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš pērn krita politisko partneru nežēlastībā un tika izslēgts no Nacionālās apvienības, sestdien atgriezās politikā, nodibinot pats savu partiju. Tā sola aizstāvēt konservatīvās un kristīgās vērtības.
“Mūsu politiskās darbības mērķis ir Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas republikas attīstība, balstoties uz mūsdienīga konservatīvisma pamatvērtībām – nacionālās tradīcijas un latviešu valoda, demokrātija un tiesiskums, kristīgās vērtības un tradicionāla ģimene, labklājības valsts un ģeopolitiska piederība Rietumiem,” partijas programmatiskās pamatnostādnes ieskicēja tās līderis Jānis Bordāns. Viņš īpaši uzsvēra, ka jaunizveidotā partija no citiem politiskajiem spēkiem atšķiršoties ar stingru turēšanos pie savas ideoloģijas. Tādēļ arī tai dots nosaukums Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Partijas programmā pausts uzskats, ka Latvijas sekmīga attīstība nākotnē iespējama tikai tad, ja tā tiks balstīta uz sešām konservatīvām vērtībām. Pirmkārt – Latvijas Republikas nepārtrauktības princips, noraidot jebkādas runas par “Otro republiku”. “Vienlaikus Latvijas Republika nav LPSR mantiniece un nevar uzņemties atbildību par padomju laikā īstenoto migrācijas politiku,” uzsvēra Bordāns. Otrkārt – latviski runājoša nācija. JKP kategoriski noraida mēģinājumus ieviest divkopienu vai divvalodības situāciju Latvijā, atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā no pirmās klases. Programmā īpaši pieminēta latgaliešu rakstu valoda un līvu kultūras saglabāšana. Arī pārējās mazākumtautības tikšot atbalstītas, bet “neviena mazākumtautība nevar būt privileģētāka par citām”. Treškārt – demokrātija un tiesiskums. JKP uzskata, ka Latvijas nākotne bez demokrātijas nav iespējama, un konservatīvie stingri iebildīšot pret jebkādu koķetēšanu ar ksenofobiju, rasismu vai vadonismu. “Mums nevajadzētu lepoties ar to, ka 1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis izbeidza demokrātijas periodu un ieviesa autoritārismu,” norādīja JKP valdes loceklis Jānis Tomels. Tieši demokrātiskās vērtības JKP min kā galveno atšķirību, kad pielīdzināju viņu programmu Nacionālās apvienības (NA) piedāvājumam. “NA valdīja zināms vadonisma kults, kas atspoguļojās vairākos viņu lēmumos. Mēs turpretim balstāmies demokrātiskajos pamatos, ko postulēja pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Turklāt mēs skaidri definējam sevi kā konservatīvu partiju, nevis “nacionāli konservatīvu”. Mums nav nacionālā jautājuma. Mums ir valstiskuma jautājums. Mēs uzskatām, ka Latvijai jāiekļaujas labā kapitāla apritē visā pasaulē, bet NA vairāk velk uz pašizolāciju un eiroskepsi,” man teica Bordāns. Pagaidām gan konservatīvo līderi pieticīgi apgalvo, ka neesot izlēmuši, vai startēt jau šoruden gaidāmajās vēlēšanās.
Partijas dibināšanā piedalījās 223 cilvēki. Cilvēkus sapulcināt nebija grūti, jo šī partija lielā mērā balstās uz biedrības “Demokrātiskie patrioti” bāzes. Kā pastāstīja organizācijas pārstāvis Dāvis Stalts, līdz ar partijas izveidi biedrība faktiski izbeigšot savu darbību. Dibināšanas kongresā netrūka arī tādu cilvēku, kas savulaik aktīvi darbojušies citās partijās. Tostarp bijušie Pilsoniskās savienības un “Jaunā laika” pārstāvji, kas nevēlējās iekļauties “Vienotībā”, un bijušie “TB”/LNNK biedri, kam nepatika apvienošanās ar “Visu Latvijai”. Tāpat arī virkne paputējušās Reformu partijas pārstāvju, kas meklē sev jaunu “politisko mājvietu”. Lielas politiskās “zvaigznes” viņu vidū nebija, lielākoties tie bija partiju vidējā līmeņa aktīvisti – partiju nodaļu un komisiju vadītāji. Tomēr JKP kodolu veido cilvēki, kas bijuši kopā ar Bordānu Nacionālajā apvienībā vai Tieslietu ministrijā (TM). Kā savus tuvākos domubiedrus partijā Bordāns minēja savu padomnieku no TM laikiem Jāni Tomelu (bijušais “TB”/LNNK biedrs), sabiedrisko darbinieci Jolantu Eihentāli (bijusī “Vienotības” Jūrmalas nodaļas vadītāja) un divus ģenerāļus – Aldi Lieljuksi un atvaļināto brigādes ģenerāli Gundaru Ābolu.
Par partijas priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts Jānis Bordāns, bet valdes locekļiem – Jānis Tomels, Gundars Ābols, Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts (bijušais jaunlaicietis) un Kristaps Rūde. Gan par partijas dibināšanu, gan programmu, priekšsēdētāju un valdes sastāvu balsojumi bija vienprātīgi, un nekādas debates kongresā nenotika.
