– Bieži starptautiskajos medijos bija apspēlēts tas, ka Latvijā dzīvojošie krievi konflikta gadījumā varētu nostāties Krievijas pusē. 11
– Šie pieņēmumi ir drīzāk pārspīlēti. Lai kāda būtu Latvijas iedzīvotāju etniskā izcelsme, viņi tomēr dzīvo ES valstī. Pat tad, ja viņš ir nepilsonis, uz viņu attiecas liela daļa to pašu brīvību, kas citiem Eiropas iedzīvotājiem. Piemēram, iespēja brīvi ceļot visā Šengenas zonā. Kāpēc gan no tās būtu jāatsakās Krievijas dēļ? Būtiski ir, lai visi Latvijā dzimušie nepilsoņu bērni no dzimšanas būtu pilsoņi un tikai tad, ja vecāki vēlas saglabāt savam bērnam nepilsoņa statusu, var rakstīt iesniegumu. Cits būtisks jautājums ir par informatīvo vidi Latvijā. Man Latvijas žurnālisti ir jautājuši, vai nepieciešams sabiedriskās televīzijas kanāls krievu valodā. Man atbilde ir, ka tas nav risinājums. Tomēr laba ideja ir starptautiska platforma, kurā tiktu ražots saturs krievu valodā – ne tikai ziņas, bet arī izklaidējoši raidījumi un filmas. Latvijas krievu auditorija ir neliela, lai cilvēki skatītos vietējo kanālu krievu valodā, taču var veidot lielāku starptautisku kanālu, ko rādīt krieviem Baltijas valstīs, Vācijā, Ukrainā un Moldovā. Tad tā būtu pietiekami liela auditorija un būtu arī iespējams piesaistīt reklāmdevējus. Krievijas propagandas kanālu rīcībā ir lieli naudas līdzekļi. “Russia Today” kanāls darbojas kā daļa no informatīvā kara pret Rietumu un ES vērtībām. Krievu valodā runājošajiem nepieciešams atraktīvs un objektīvs mediju produkts, lai cilvēks nepārslēdz televizoru uz “Pirmo Baltijas kanālu” vai kādu Krievijas mediju.
– Jūs iepriekš esat teicis, ka pašlaik notiek “otrais aukstais karš” starp Krieviju un Rietumiem? Kā jūs to skaidrojat?
– Palūkojieties uz jauno Krievijas nacionālo drošības stratēģiju, kurā NATO un ASV minēti kā draudi, uz Krievijas militāro doktrīnu, uz paziņojumiem, kurus izsaka Putins un Lavrovs. Nav šaubu, ka Krievija nostājas pret Rietumu institūcijām, vērtībām un individuālajām brīvībām. Ir mests izaicinājums. 2008. gadā neviens neticēja Krievijas iebrukumam Gruzijā, protams, bija izņēmumi – mūs brīdināja cienījamais žurnālists Edvards Lūkass, kurš sarakstījis grāmatu “Jaunais aukstais karš”. Šajā aukstajā karā nav tādas ideoloģiskas konfrontācijas kā iepriekšējā, kad notika Rietumu un PSRS pretstāve. Putins nemēģina izplatīt savu ideoloģiju pasaulē. Viņš neteic, ka Krievija ir paradīze zemes virsū, bet gan mēģina pateikt, ka citur pasaulē, ārpus Krievijas, ir drausmīgi. Interneta laikmetā jūs nevarat pārliecināt cilvēkus, ka Krievija ir laba, taču ir iespējams radīt iespaidu, ka Rietumu sabiedrības ir sliktākas. Kaut arī Krievijai ir ekonomiskās problēmas, Putins turpina investēt Krievijas armijā. Nesen viņš demonstratīvi lietoja spārnotās raķetes, kas tika izšautas no Kaspijas jūras uz Sīriju, tā bija atklāta spēka demonstrācija. Draudoši ir arī Krievijas regulārā karaspēka vienību militārie vingrinājumi pie Krievijas rietumu robežām. Šādi demonstratīvi gājieni arī raksturo “otro auksto karu”.
– Jūs esat pazīstams kā eksperts, kurš iestājas par Apvienotās Karalistes palikšanu ES. Ko Lielbritānijas palikšana ES nozīmē, skatoties no drošības skatpunkta?
– Es un manis pārstāvētā domnīca neuzskatām ES par perfektu. To, ka Apvienotā Karaliste kā 60 miljonu iedzīvotāju valsts varētu darboties labāk ārpus ES, uzlūkoju kā untumainu domu. Ja Apvienotā Karaliste pamestu ES, tad ES mainītos tādā virzienā, kas nebūtu mūsu interesēs. Britu valdība bija viena no vadošajām sankciju režīma ieviešanā pret Krieviju. Arī no militārā viedokļa ir labi, ka mēs paliekam ES. Mūsu sabiedrotie, ASV, iestājas pret Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.
