– Bet ko mēs varam mācīties no šādas izspēles? Kuri, jūsuprāt, ir Latvijas vājie punkti? 11
– Latvijas ievainojamība nav saistāma ar Daugavpili, bet ar to, ka jums blakus ir liels un naidīgs kaimiņš – Krievija. Izspēlē parādījās, ka Latvija ir relatīvi maza valsts ar nelieliem bruņotajiem spēkiem. Ja rastos līdzīga krīze, jums būtu ļoti īss laikaposms lēmumu pieņemšanai un tas būtu jāveic uz skopas informācijas pamata. Pretstatā varu minēt citas izspēles “aukstā kara” gados, kurās tika simulēti konflikti starp Vācijas Federatīvo Republiku (VFR) un Vācijas Demokrātisko Republiku. Pamatā bija pieņēmums, ka VFR ir liela valsts un tajā ir spēcīga NATO spēku klātbūtne, un NATO spēki atrodas arī pierobežā. Šādos apstākļos paliek vairāk laika lēmumu izvērtēšanai un ieviešanai dzīvē. Viena no lietām, ko parādīja BBC izspēle, – svarīgi, ka Baltijas valstīs un Polijā izvietots NATO sabiedroto karaspēks, kaut vai uz rotācijas pamata. Tomēr es uzskatu, ka Baltijas valstīs nepieciešama patstāvīga NATO sabiedroto klātbūtne, piemēram, NATO militārās bāzes atveidā. Es nepiekrītu kritiķiem, kuri teic, ka tas būtu NATO–Krievijas Pamatakta pārkāpums (tajā apsolīts, ka NATO neizvietos savas bāzes jaunajās dalībvalstīs. – Ģ. V.). Krievija pēdējos gados rīkojas pilnīgā pretrunā šim dokumentam.
– Jūsu pieminētais arguments par NATO–Krievijas vienošanos iepriekš izskanējis no Vācijas kancleres Angelas Merkeles.
– Man tas šķiet problemātiski, jo ar to ir pateikts, ka krievi var pārkāpt vienošanos, cik vien viņi vēlas, un NATO turpinās to pieļaut. Ja jūsu potenciālais pretinieks izskatās draudīgs, jums ir jāveic sagatavošanās. Ir skaidrs, ka Krievija rīkojas, lai destabilizētu Ziemeļeiropu un Centrāleiropu.
– Vai Krievija var lietot militāro spēku pret Baltijas valstīm?
– Tādu iespēju nevar izslēgt, taču, jo vairāk NATO parādītu apņemšanos stiprināt Baltijas valstu aizsardzību, jo mazāk ticams kļūtu šāds scenārijs. Putinu es neuzskatu par traku cilvēku. Militārs iebrukums Baltijas valstīs būtu vājprāta izpausme, ja būtu skaidrs, ka NATO atbildēs ar militāru spēku. Tomēr, ja esat pārliecināts, ka NATO neatbildēs ar militāriem līdzekļiem, un ja esat Krievijas līderis, šāds kārdinājums pastāv, piemēram, lai atrautu savas valsts iedzīvotāju domas par Krievijas ekonomikas stāvokli. Tas bija viens no palaidējmehānismiem Krimas aneksijai un karadarbībai Austrumu Ukrainā. Putins izvēlējās taktiku – “Es atkal padaru Krieviju spēcīgu, atgūstu “vēsturiskās zemes””. Un cilvēki Krievijā piemirsa, ka viņu ekonomika sarūk un Putina valdīšanas gados Krievijā nav īstenotas būtiskas strukturālās reformas. Tomēr maz ticams, ka Krievija varētu iebrukt Baltijas valstīs. Man šķiet, ka Latvijai atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm spēcīga “ievainojamība” ir finanses. Latvijas banku sektors ir atkarīgs no Krievijas noguldījumiem. Samērā nesen Latvija sāka pievērst uzmanību tam, kāda ir noguldītāju naudas izcelsme un kādi cilvēki pērk īpašumus Jūrmalā. Ja Putins vēlētos reāli nodarīt kaitējumu Latvijai, tad tā būtu Krievijas pilsoņu naudas sistemātiska izņemšana no Latvijas bankām, un šāda situācija būtu daudz apdraudošāka nekā traku cilvēku saujiņa Daugavpilī.
