Bonds: Ja Putins vēlētos kaitēt Latvijai, viņš izmantotu bankas 11
BBC veidotajā dokumentālajā fikcijā “Trešais pasaules karš. Komandcentrā”, ko aizvadītajā nedēļā demonstrēja arī Latvijas Televīzija, viens no iesaistītajiem ekspertiem, kuri spriež, kā Apvienotajai Karalistei būtu jāatbild uz promaskavisko aktīvistu agresiju Latgalē, ir bijušais britu vēstnieks Latvijā ĪENS BONDS (amatā no 2005. līdz 2007. g.). Viņš uzsver, ka šādā iedomātā “kara spēlē” būtiskākais nav tas, ka tajā attēlota tieši Latgale, bet gan gūtās atziņas par Latvijas ievainojamajām vietām. Iespējams, tās nav militāras, bet slēpjas, piemēram, finanšu sektorā. Pieredzējušais diplomāts pašlaik strādā Britānijas domnīcā “Eiropas Reformu centrs” (CER) un arī iestājas par to, lai Baltijas valstīs atrastos NATO militārā bāze.
Interesanti, ka LTV parādītajā filmas versijā atšķirībā no BBC pārraidītās bija pazudušas vairākas epizodes. Piemēram, aina, kurā naidīgi noskaņots “separātists” sagūstītam Latvijas armijas kareivim norauj uzšuvi ar sarkanbaltsarkano karogu un bļauj: “Ņem, rij savu Latviju, mums viņa nav vajadzīga.” Kā skaidrojuši LTV pārstāvji, viņi filmu neesot pārveidojuši, bet BBC pārdevis 52 minūtes garo versiju, kas esot “starptautiskais standarts”, kamēr britiem rādīta 57 minūtes gara filma. LTV neatklāj, cik tā samaksājusi BBC par šo filmu, aizbildinoties ar “konfidencialitātes līgumu”.
– Kāpēc piekritāt piedalīties BBC projektā?
Ī. Bonds: – Mani atrada BBC producenti. Pat nezinu, kurš mani bija ieteicis kā potenciālo dalībnieku. Es nolēmu piedalīties BBC projektā, jo mani ieinteresēja lēmumu pieņemšana krīzes situācijās. Raidījuma veidotāji mums izskaidroja sākumscenāriju, taču tālāk notikumu attīstība mums, apspriežu telpā esošajiem, bija pārsteigums. Tas bija reālistisks krīzes menedžments, kura mērķis bija pārbaudīt lēmumu pieņemšanas gaitu. Tā kā “notikumi” strauji laikā attīstījās, mums bija spontāni jāpieņem lēmumi. Līdzīgus vingrinājumus ir veikusi arī NATO. Man šķiet, ka jautājums nav par Latgales atspoguļojumu, bet gan par lēmumu pieņemšanas procesiem. Protams, ka Latgales situācijas atainojums nav precīzs, taču ikvienam teorētiskam vingrinājumam vajag krīzes sākumu. BBC filmā scenārija izveide bija saistāma ar Krimas aneksiju un konfliktu Ukrainas austrumos. Tā ir kā teātra luga. Filmēšanas process bija ilgs – tās bija kopumā aptuveni septiņas stundas. Daudz no safilmētā materiāla vēlāk tika “izgriezts” laukā, jo es runāju vairāk, nekā parādās galaversijā. Mums gan netika dota iespēja apskatīties gala iznākumu pirms sagatavotā materiāla laišanas ēterā.
– Pēc filmas demonstrācijas Latvijā par to savu sašutumu pauda vairāku Latgales pašvaldību vadītāji…
– Es viņus saprotu, viņi tā var justies… Parasti šādās kara spēlēs ir “zilā valsts” un “sarkanā valsts”, taču, ja BBC izmantotu fiktīvas valstis, diez vai piesaistītu skatītājus izspēlei. Nākamreiz BBC, piemēram, līdzīgu scenāriju izspēlei varētu izvēlēties Skotiju, kur tādā gadījumā mūsu sabiedrībā būtu daudz diskusiju, vai, piemēram, Kataloniju. Svarīgi ir, ka cilvēki redzēja, kā norit krīžu menedžments. Domāju, ka nozīmīgākais ir secinājumi, ko parāda šādi vingrinājumi. Tas ir jautājums par spējām atbildēt uz potenciālo pretinieku provokatīviem gājieniem.
