Bonds: BBC “kara spēlē” būtiskākais nav Latgales atainojums, bet atziņas par Latvijas ievainojamajām vietām 42
BBC veidotajā dokumentālajā fikcijā “Trešais pasaules karš. Komandcentrā”, ko aizvadītajā nedēļā demonstrēja arī Latvijas Televīzija, viens no iesaistītajiem ekspertiem, kuri spriež, kā Apvienotajai Karalistei būtu jāatbild uz promaskavisko aktīvistu agresiju Latgalē, ir bijušais britu vēstnieks Latvijā Īens Bonds (amatā no 2005. līdz 2007.gadam).
Intervijā “LA” viņš uzsver, ka šādā iedomātā “kara spēlē” būtiskākais nav tas, ka tajā attēlota tieši Latgale, bet gan gūtās atziņas par Latvijas ievainojamajām vietām. Iespējams, tās nav militāras, bet slēpjas, piemēram, finanšu sektorā.
– Kāpēc piekritāt piedalīties BBC projektā?
Ī. Bonds: – Mani atrada BBC producenti. Pat nezinu, kurš mani bija ieteicis kā potenciālo dalībnieku. Es nolēmu piedalīties BBC projektā, jo mani ieinteresēja lēmumu pieņemšana krīzes situācijās. Raidījuma veidotāji mums izskaidroja sākumscenāriju, taču tālāk notikumu attīstība mums, apspriežu telpā esošajiem, bija pārsteigums. Tas bija reālistisks krīzes menedžments, kura mērķis bija pārbaudīt lēmumu pieņemšanas gaitu. Tā kā “notikumi” strauji laikā attīstījās, mums bija spontāni jāpieņem lēmumi. Līdzīgus vingrinājumus ir veikusi arī NATO. Man šķiet, ka jautājums nav par Latgales atspoguļojumu, bet gan par lēmumu pieņemšanas procesiem. Protams, ka Latgales situācijas atainojums nav precīzs, taču ikvienam teorētiskam vingrinājumam vajag krīzes sākumu. BBC filmā scenārija izveide bija saistāma ar Krimas aneksiju un konfliktu Ukrainas austrumos. Tā ir kā teātra luga. Filmēšanas process bija ilgs – tās bija kopumā aptuveni septiņas stundas. Daudz no safilmētā materiāla vēlāk tika “izgriezts” laukā, jo es runāju vairāk, nekā parādās galaversijā. Mums gan netika dota iespēja apskatīties gala iznākumu pirms sagatavotā materiāla laišanas ēterā.
(..)
– Bet, ko mēs varam mācīties no šādas izspēles? Kuri, jūsuprāt, ir Latvijas vājie punkti?
– Latvijas ievainojamība nav saistāma ar Daugavpili, bet ar to, ka jums blakus ir liels un naidīgs kaimiņš – Krievija. Izspēlē parādījās, ka Latvija ir relatīvi maza valsts ar nelieliem bruņotajiem spēkiem. Ja rastos līdzīga krīze, jums būtu ļoti īss laikaposms lēmumu pieņemšanai un tas būtu jāveic uz skopas informācijas pamata. Pretstatā varu minēt citas izspēles “aukstā kara” gados, kurās tika simulēti konflikti starp Vācijas Federatīvo Republiku (VFR) un Vācijas Demokrātisko Republiku. Pamatā bija pieņēmums, ka VFR ir liela valsts un tajā ir spēcīga NATO spēku klātbūtne, un NATO spēki atrodas arī pierobežā. Šādos apstākļos paliek vairāk laika lēmumu izvērtēšanai un ieviešanai dzīvē. Viena no lietām, ko parādīja BBC izspēle – svarīgi, ka Baltijas valstīs un Polijā izvietots NATO sabiedroto karaspēks, kaut vai uz rotācijas pamata. Tomēr es uzskatu, ka Baltijas valstīs nepieciešama patstāvīga NATO sabiedroto klātbūtne, piemēram, NATO militārās bāzes atveidā. Es nepiekrītu kritiķiem, kuri saka, ka tas būtu NATO–Krievijas Pamatakta pārkāpums (tajā apsolīts, ka NATO neizvietos savas bāzes jaunajās dalībvalstīs. – Ģ. V.). Krievija pēdējos gados rīkojas pilnīgā pretrunā šim dokumentam.
Visu interviju ar Īenu Bondu lasiet “Latvijas Avīzes” E-Izdevumā un 24.februārī “Latvijas Avīzē”.