Bondars pieļauj, ka 2019.gada valsts budžetā varētu ieviest izmaiņas 0
Netiek izslēgts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatot 2019.gada valsts budžeta projektu un ar to saistītos likumu grozījumus, tajā varētu tikt ieviestas izmaiņas, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).
Protams, Bondars atzina, ka būtiskākais ir 2019.gada budžeta projektu pieņemt, lai pārtrauktu 1/12 daļas no pagājušā gada budžeta izmantošanu, kas radīja sarežģījumus virknei nozaru.
Tomēr politiķis piebilda, ka ir svarīgi saprast, kas ir 2019.gada budžeta projekta pievienotās vērtības, vai tiešām tas ir tīri tehnisks, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka tajā varētu ieviest izmaiņas.
Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien sāks skatīt 2019.gada valsts budžeta projektu un ar to saistītos likumu grozījumus.
Komisijas sēde sāksies plkst.10 un ar pārtraukumiem ilgs līdz plkst.19 Jēkaba ielā 6/8, 207.telpā.
Sēdes sākumā piedalīsies arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), tāpat dalība sēdē ir paredzēta arī finanšu ministram Jānim Reiram (JV).
Tā dēvētajā budžeta paketē papildus budžeta projekta likumprojektam ir arī 15 pavadošie likumprojekti. Izskatot budžetu Saeimā, tajā nav paredzēts būtiskas izmaiņas. Plānots, ka pirmajā lasījumā 2019.gada budžets tiks pieņemts 20.martā, bet gala lēmumu paredzēts pieņemt 3.aprīlī. Gadījumā, ja budžeta pieņemšana prasīs vairāk laika, tad tas tikšot darīts nākamajā dienā, proti, 4.aprīlī.
Atbildīgā par budžeta likumu ir Budžeta komisija, bet to vērtēs arī visas pārējās parlamenta komisijas.
2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
2019.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā.
Finanšu ministrijā (FM) norādīja, ka pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019.gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.
Šā gada budžetā iekļauti papildu 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, kā arī 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. 41,3 miljoni eiro paredzēti pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
7,2 miljonus eiro paredzēts piešķirt pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai.
Papildus trīs miljoni eiro paredzēti medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai, bet 2,7 miljoni eiro īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Tāpat papildu 5,4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai. Savukārt 10,4 miljoni eiro plānoti, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.
Trīs miljoni eiro novirzīti neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidošanai. Savukārt Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem paredzēti 2,6 miljoni eiro.
2019.gada budžetā aizsardzības nozares pasākumiem paredzēts piešķirt par 60,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, tai skaitā, lai nodrošinātu finansējumu nozarei 2% apmērā no IKP.
Savukārt pašvaldību budžetiem no nodokļiem iepriekš plānoto 19,6% vietā novirzīs 19,4%.
