Šim pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa M. Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro “no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums. 31
M. Bondara gadījumā tas nozīmē, ka, spriedumam stājoties spēkā, apdraudēta būtu arī viņa ģimenes savrupmāja Mārupē. No politiķa amatpersonas deklarācijām gan izriet, ka tā nav reģistrēta uz viņa vārda un viņš ir tikai dzīvesbiedres ņemta hipotekārā kredīta galvotājs. Taču “Lursoft” datu bāze rāda, ka līgumu par mantas šķirtību laulātie nav noslēguši, kas nozīmē, ka piedziņa, visticamāk, tiktu vērsta arī pret Mārupes savrupmāju.
Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Anitas Moļņikas spriedumu gan ir iespējams pārsūdzēt, un tas, visticamāk, arī tiks darīts, taču arī tas ir dārgs prieks: kā skaidro aptaujātie juristi, šādā situācijā, kad spriedumā minētā summa ir 15 miljoni eiro, apelācijas iesniegšanai jānomaksā valsts nodeva, kuras lielums ir nedaudz virs 95,4 tūkstošiem eiro.
Vai šo summu visi atbildētāji var nomaksāt kopā, ja iesniedz kopēju apelācijas sūdzību, par to aptaujāto juristu viedokļi dalās. Jebkurā gadījumā M. Bondara amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu rāda, ka nekādu deklarētu uzkrājumu viņam nav bijis, savukārt nezināmām personām aizdoti 12 tūkstoši dolāru un 42,6 tūkstoši eiro.
Pats M. Bondars nekādus komentārus vakar sniegt nevēlējās, un arī Dz. Pelcbergs šo tēmu apspriest nevēlējās. Savukārt kāds cits bijušais bankas valdes loceklis izteica pieņēmumu, ka šāda sprieduma – 15 miljonus solidāri piedzīt arī no tiem bankas valdes locekļiem, kuri balsojumos par aizdevumu izsniegšanu nemaz nav piedalījušies, – pamatā varētu būt arī “ietekmīgu cilvēku” vēlme “uzlikt sakas” M. Bondaram kā politiķim.
“Pilnīgi pieļauju, ka pašreizējais iznākums tāds ir arī tāpēc, ka Bondara negaidītie panākumi vēlēšanās ir likuši pat viņa atbalstītājiem apdomāties, ka nepieciešams kāds “piebremzēšanas mehānisms” gadījumam, ja politiķis kļūtu “pārāk patstāvīgs”. Tāpat jāņem vērā, ka honorārs, ko šajā gadījumā teorētiski var saņemt likvidatora pārstāvis Romualds Vonsovičs, varētu būt pat 750 tūkstoši eiro – summa, kas var likties vilinoša ļoti daudziem,” šādu versiju izteica bijušais Krājbankas valdes loceklis, lūdzot publiski viņu nepieminēt.
