Bondaram un Balodim vēl nav pielaides valsts noslēpumam; nepiedalīsies NDK sēdēs 1
Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļiem Mārtiņam Bondaram (Latvijas Reģionu apvienība, LRA) un Ringoldam Balodim (“No sirds Latvijai”) vēl nav piešķirtas pielaides valsts noslēpumam. Līdz ar to komisijas sēdēs, kur pielaide būs nepieciešama, viņi nevarēs piedalīties, žurnālistiem pēc NDK sēdes trešdien sacīja tās vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”).
Āboltiņa teica, ka maksimālais termiņš pielaides piešķiršanai ir 56 dienas. Viņa piebilda, ka minētajiem deputātiem iepriekš ir bijušas pielaides valsts noslēpumam, līdz ar to viņa neprognozēja, ka varētu rasties problēmas ar to saņemšanu.
Bondars aģentūrai BNS apstiprināja, ka pašlaik NDK sēdēs nevarēs piedalīties. Viņš arī uzsvēra, ka, strādājot Valsts prezidenta kancelejā, viņam ir bijusi augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam. Uz jautājumu, vai prognozē, ka varētu būt sarežģījumi ar pielaides saņemšanu, viņš nesniedza konkrētu atbildi. “Tas ir tāds teorētiskas dabas jautājums, bet acīmredzot, ja es piesakos pielaidei, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus, tad uzskatu, ka problēmām nevajadzētu būt,” viņš piebilda.
Savukārt Balodis norādīja, ka pašlaik jāgaida atbilde no Satversmes aizsardzības biroja un to varētu saņemt līdz janvāra sākumam. Viņš teica, ka, ņemot vērā pieredzi ar Nacionālo apvienību un pielaidi valsts noslēpumam, droši neko nevar zināt. “Redzams, ka publiskajā telpā pielaides valsts noslēpumam saņemšana tiek saistīta ar politiku, līdz ar to tu nevari būt pilnīgi drošs. Jāteic, ka es neesmu sastapies ar ļauniem cilvēkiem, līdz ar to sarežģījumu nebūs,” ironiski sacīja deputāts.
NDK vadītāja arī uzsvēra, ka komisijai veicamās prioritātes netiks publiski atklātas, jo šāda bijusi vienošanās starp deputātiem. Vienīgā prioritāte, ko Āboltiņa minēja, ir drošība Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā. “Šobrīd situācijā, kad Latvija būs prezidējošā valsts ES Padomē, darba kārtībā ir arī jautājumi par drošību,” viņa atzina.
Atbildot uz jautājumu par potenciālajiem drošības riskiem prezidentūras laikā, Āboltiņa uzsvēra, ka uzticas drošības iestāžu kompetencei. “Manuprāt, tam ir laikus sākušas gatavoties Latvijas drošības iestādes, un es paļaujos uz to kompetenci. Arī citas ES valstis ir dalījušās ar savu pieredzi par drošības riskiem šādos pasākumos. Šo valstu vidū ir Lietuva, Ungārija un citas,” viņa piebilda.
Savukārt, runājot par komisijas darbu, Āboltiņa norādīja, ka tās darbībā politiskajai piederībai nedrīkst būt nozīme: “Komisijas sēdē es aicināju deputātus apzināties, ka nacionālajai drošībai nav partijas piederības.”
Jau ziņots, ka par NDK vadītāju tika ievēlēta Āboltiņa. Par Āboltiņas apstiprināšanu amatā balsoja pieci deputāti, pret bija LRA pārstāvis Bondars. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība), bet sekretāra amatu ieņem Balodis.
