Cik odekolonu sanāks? 28
Dienas vīrietis pavada, staigājot pa Rīgu, meklējot kādas iespējas iegūt patvērumu, naudu vai ēdienu. Tomēr viņš atzīst, ka, dabūjot naudu, bieži vien prioritāte ir alkohols: “Ja man būs pieci eiro, es uzreiz izrēķināšu, cik man odekolonu sanāks. Un par pāri palikušo nopirkšu maizi. Jā, es dzeru odekolonu. Tas ir stiprākais un vislētākais.” 150 gramu 70 grādīga odekolona pudelīti tirgū varot nopirkt par 71 centu. Puslitra krutkas maksājot 1,7 eiro, bet tai esot mazāk grādu. Odekolons esot efektīgāks.
Par veselību nekad neesot bijušas sūdzības, vien pirms pāris mēnešiem piemeklējusi visai nopietna liga – ticis slimnīcā ar trofisko čūlu, kas, kā ārsti saka, esot nopietnas sekas neārstētai kāju vēnu slimībai. Tur Aigaram konstatētas arī problēmas ar aknu, sirdi, taču viņš tam netic. Periodos, kad nelietojis grādīgās dziras, jutis, ka parādās aizvien lielākas prasības, gribas labi paēst, kārtīgi izgulēties: “Kad dzeru, prasību nav nekādu.” Jautāts, kur dzīvē rod prieku, viņš saka – tie esot cilvēki, komunikācija, tikšanās, aprunāšanās, arī mūzika, tāpēc siltajā sezonā bieži viņš apmeklē bezmaksas brīvdabas koncertus. Atziņa, ko šāda dzīve bezpajumtniekam nesusi, ir šāda – izdarot kļūdu, nevajag pārcensties, to labojot.
Pierod pie dzīves, kad par neko nav jāmaksā
Rīgā nakts patversmju pakalpojumu persona, kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Rīga, var saņemt no diviem līdz sešiem mēnešiem gadā, atkarībā no tā, vai tā sadarbojas ar sociālo dienestu, ievēro noteikumus utt. Ierobežojums noteikts, lai motivētu cilvēkus meklēt darbu un dzīvesvietu. «Nereti bezpajumtnieki pie šā pakalpojuma ļoti pierod un tas šķiet ļoti ērts – ēdināšana tiek nodrošināta, gultasvieta arī, ne par ko nav jāmaksā, pie patversmes komūnas pierasts, ka nav vēlmes neko savā dzīvē mainīt,” skaidro Rīgas Domes Labklājības departamenta pārstāvis Aldis Strapcāns.
Ja cilvēka pēdējā reģistrētā dzīves vieta ir citā pašvaldībā, palīdzību cilvēkam jāmeklē tur, bet Rīgas patversmēs var nakšņot vien piecas reizes pusgada laikā. Izņēmums esot, ja nerīdzinieks, noslēdzis darba līgumu. Tad pirmās nedēļas, līdz algai, viņam tiek dota iespēja nakšņot galvaspilsētas naktspatversmēs. Protams, bezpajumtnieks var norādīt citu identitāti, un tā tas arī reizēm notiekot – apstiprina A. Strapcāns. Tāpat personas datus reizēm neizdodas noskaidrot gadījumos, kad klientu lielā alkohola reibumā patversmē nogādā policija.
Puse klientu – ilgstoši bezpajumtnieki
* Rīgā darbojas septiņas patversmes: Maskavas ielā 208 (vīriešu); Eiženijas ielā 1 (sieviešu); Esplanādes ielā 1 (sieviešu un vīriešu); Mazjumpravas ielā 8 (vīriešu ar kustību traucējumiem); Kartupeļu ielā 8 (vīriešu); Gaiziņa ielā 7 (sieviešu un vīriešu); Aptiekas ielā 1, k-5 (sieviešu).
* Pērn galvaspilsētas patversmēs izmitinājās 4242 personas (83% vīrieši un 17% sievietes), kas ir 16% pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu. Vispieprasītākā no visām ir Latvijas Sarkanā Krusta patversme Gaiziņa ielā, kurā pērn bijušas 3349 personas.
*Patversmju klientu 2012. gadā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka lielākajai daļai aptaujāto ir vidējā vai vidējā speciālā izglītība, 27% – pamatskolas vai sākumskolas, bet 7% – augstākā izglītība. Aptuveni puse aptaujāto ir bezpajumtnieki ilgāk par trim gadiem.
