
Bronzas amuleti kā dzīvnieku galvas – dvēselē brīva māksla. Saruna ar rotkaļiem Aļekperoviem 0
Dina un Tairs Aļekperovi ir rotkaļu ģimene ar sarežģītiem radurakstiem un kopīgu aizraušanos. Tā ir gotu subkultūra, kura mākslinieku nobriedušajā vecumā izpaužas daudz maigākā formā nekā jaunības karstumā.
Dina: – Zīmēt man patika, cik vien sevi atceros, tāpēc izvēlējos mācīties Rīgas Amatniecības vidusskolas kokapstrādes nodaļā. Tomēr tad jaunības kaislību peripetiju galarezultātā domubiedru pulkā iepazinos ar Tairu un pirms 13 gadiem apprecējos. Tairs bija juvelieris un, viņam piepalīdzot, kļuvu par pilnasinīgu rotkali un radoši atradu sevi. Vispirms no misiņa gatavoju gredzenus, auskarus un kulonus viduslaikiem raksturīgās formās, kuras pārveidoju savā noskaņā. Man vispār patīk modernie akmeņi, tie ir izteiksmīgāki nekā tradicionālie dārgakmeņi. Tad diezgan ilgi taisīju etnogrāfiskas noskaņas rotas, ko likt pie lina tērpa. Vienmēr centos sintezēt dažādus stilus, lai izveidotu savu ritmu. Man nepatīk kopēt, gribu tādus darbus, kurus neviens netaisa. Un kas tad īsti ir tautisks? Kāds to kādreiz ir taisījis. Varbūt pēc 300 gadiem izrakumos atradīs manu rotu un teiks – tā ir etnogrāfiska! Un vēl sāks kopēt! Domāju, es veidoju mūsdienu gotisko mākslu, alternatīvu, avangardistisku un dvēselē brīvu. Piemēram, kāpēc abiem auskariem jābūt vienādiem? Tas taču ir garlaicīgi! Ja auskari atšķiras, tie papildina viens otru daudz vairāk!