Bolīvija cer izlauzties no nabadzības ar bateriju palīdzību 0
Vienā no Dienvidamerikas nabadzīgākajām valstīm – Bolīvijā – atrodas Ujuni solončaks. Tas ir pasaulē lielākais sāls līdzenums, zem kura guļ vienas no pasaulē bagātīgākajām litija rezervēm. Strauji augot pieprasījumam pēc litija jonu baterijām, Bolīvija varētu būt atradusi izeju no nabadzības. Taču par kādu cenu?
Jamaikas izmēra Ujuni solončaks atrodas apmēram 3600 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir viens no galvenajiem valsts tūrisma objektiem. Tomēr pavisam drīz solončaks varētu kļūt par Bolīvijas rūpniecisko centru, jo 2020. gadā plānots pabeigt milzīgās litija ieguves un ražošanas rūpnīcas “Llipi” paplašināšanās darbus. Kaut arī litija rezervju esamība Ujuni solončakā nav nekāds jaunums un “Llipi” litiju iegūst jau kopš 2013. gada, pavisam nesen īpaši izveidotā Ujuni solončaka izpētes grupa secināja, ka solončakā atrodas vairāk nekā divas reizes apjomīgākas litija rezerves, nekā iepriekš domāts – tur varētu gulēt pat 17% no visām pasaules rezervēm. Līdz šim Bolīvija litija ieguvē krietni atpalikusi no kaimiņvalstīm – Čīles un Argentīnas, kurās tik lielu rezervju nav, taču kuras krietni agrāk izprata litija nozīmi nākotnes ekonomikā.
Gadā iegūs 3000 reižu vairāk litija nekā šobrīd
Plānots, ka “Llipi” rūpnīcā ik gadu iegūs apmēram 15 000 tonnas litija karbonāta, kas 2021. gadā Bolīviju padarītu par ceturto lielāko litija ieguvējvalsti pasaulē. Salīdzinājumam – šobrīd iegūst vien ap piecām tonnām. Bolīvijas prezidents Evo Moraless, kurš ir izbijis kokas krūmu audzētājs, uz litiju raugās kā valsts ekonomikas dzinējspēku, kas valsti izceltu no nabadzības. Litija cena pēdējo gadu laikā bija pieaugusi vairāk nekā divas reizes, tomēr pēdējā laikā atkal nokritusi līdz 10 eiro par kilogramu, ņemot vērā Čīlē un arī Ķīnā pieaugošos litija ieguves apjomus.
Ar ieguvi nodarbosies valsts uzņēmums “Yacimientos de Litio Bolivianos” (YLB), kam Ujuni kompleksa izveidē palīdz arī vācu kompānija “ACI Systems” un Ķīnas uzņēmums “Xinjiang TBEA Group”. “Sadarbība ar partneriem ir daļa no mūsu stratēģiskā plāna, lai nodrošinātu tehnoloģiskās garantijas,” norādījis projekta vadītājs Marko Antonio Kondoretī. Sadarbība ar vācu uzņēmumu paredz, ka abi uzņēmumi sadarbosies, lai iegūtu ne tikai litiju, bet arī ražotu litija jonu baterijas, kuras būs domātas tieši elektrisko automobiļu Eiropas tirgum. Savukārt kopējā elektroauto tirgū nevar aizmirst par Īlona Maska “Tesla”. Vienā “Model S” automobilī izmanto tikpat daudz litija kā 10 000 viedtālruņu.
Savukārt Ķīnas kompānijas iesaiste varētu būt saistīta ar Bolīvijas tālejošajiem mērķiem Ķīnu padarīt par galveno “Llipi” rūpnīcas produkcijas izmantotāju – Ķīnā šobrīd izmanto apmēram 63% no visām pasaulē saražotajām litija jonu baterijām. Un Ķīnas apetīte tikai pieaug – aprēķināts, ka 2025. gadā Ķīnai vien vajadzēs vismaz 800 000 tonnu litija karbonāta, lai ar baterijām varētu aprīkot visus jaunos elektroauto. “Arab News” ziņo, ka šā gada decembrī Ķīnas kompānija “Tianqui Lithium Corp.” iegādājās 24% Čīles kompānijas “SQM” daļu, kas litiju iegūst Čīlē. Tādā veidā Ķīna jau ieķērusies daļā no t. s. “Litija trijstūra” – ģeogrāfiska areāla, kurš atrodas Bolīvijas, Čīles un Argentīnas krustpunktā un kurā atrodas vairāk nekā 75% visu pasaules litija rezervju.
Kvinoju audzēšana apdraudēta?
Līdz šim Ujuni solončaks bijis viens no nozīmīgākajiem tūristu galamērķiem Dienvidamerikas valstī. Bolīvijas plāni raisījuši bažas vides aktīvistu vidū, kuri uzskata, ka rūpnīcas darbība neatgriezeniski mainīs unikālo sāls līdzenumu, kas ietekmēs arī vietējo tūrismu un dažādu unikālu augu izplatību. Kondoretī gan solījis, ka “Llipi” rūpnīcā tiks izmantotas tikai “tīras tehnoloģijas” un rūpnīca aizņems vien 3% no līdzenuma platības. Bažas rada arī rūpnieciskajā procesā nepieciešamais ūdens. Kaut arī valdība norāda, ka lielākoties tiks izmantots pazemē esošais sālsūdens, pārējo jebkurā gadījumā ņems no tuvumā esošajām Kolorādo un Lipezas upēm. Viena no upēm ir tik neliela, ka to drīzāk varētu saukt par strautiņu, bet otra ir ļoti svarīga kvinoju audzēšanā. Ja “Llipi” dēļ krietni samazināsies ūdens daudzums upēs, litija dēļ varētu ciest jau pavisam cita nozare, kurā Bolīvija ir otra lielākā eksportētāja pasaulē. Daži eksperti norāda, ka pazemē esošais ūdens nespēs apmierināt milzīgās rūpnīcas apetīti.
Ko darīt ar magniju un kaļķi?
Kā “Llipi” rūpnīcā iegūs litiju? Lai vērtīgajam metālam tiktu klāt, uz Ujuni solončaka uzbūvēs vairākus īpašus sūkņus, idejiski līdzīgus naftas sūkņiem, kuri nodarbosies ar 65 metru dziļumā esošā vērtīgā – litiju saturošā sālsūdens – pumpēšanu uz virszemi. Tālāk sālsūdeni novadīs uz milzīgiem – kopskaitā 200 – baseiniem, kuros sālsūdenim būs jāizžūst, atstājot vien sausu masu. No tās savukārt ķīmisku procesu un kaļķa izmantošanas rezultātā atdalīs piemaisījumā esošo nātrija hlorīdu, kālija hlorīdu un magnija hlorīdu, pāri paliekot vien 99,5% tīra litija oksīda, kuru jau nākamajā – ražošanas – posmā izmantos bateriju ražošanai.
Neiztiek arī bez problēmām – klimata apstākļu dēļ sālsūdens izžūšanas process notiek lēnāk nekā rūpnīcās Čīlē un Argentīnā, tāpat Ujuni solončaka litija rezervēs atrodas krietni vairāk magnija nekā citviet – tātad kopumā litija iegūšanai Bolīvijā jāpatērē vairāk laika, resursu un naudas. Turklāt atdalītie metāli kaut kur ir arī jāliek, un vides aktīvisti satraucas par magnija un kaļķa radīto piesārņojumu. Bolīvijas valdība norāda, ka ķīmiskajā magnija atdalīšanas procesā iegūto pelēko pastētei līdzīgo magnija hlorīdu var izmantot ceļu t. s. nomelnošanai, taču “National Geographic” savā rakstā apšauba, vai tiešām valsts spēs ceļu būvē izmantot tik daudz magnija hlorīda. Tāpat valdība sola, ka litija iegūšanas procesā tiek izmantota tik unikāla metode, kas krietni samazinās nepieciešamā kaļķa daudzumu. Taču tās visas šobrīd ir vien spekulācijas. Bolīvijas ģeologs Huans Benavides intervijā “National Geographic” teic, ka ietekme uz vidi Argentīnā un Čīlē ir daudz mazāka nekā Bolīvijā un tuvākajā laikā tas arī diez vai mainīsies. “Mēs zinām tikai to, ka Bolīvijā metālu atdalīšanai no litija karbonāta kaļķi izmantos lielākā daudzumā nekā kaimiņvalstīs. Arī likumi un noteikumi kaimiņvalstīs ir daudz stingrāki nekā Bolīvijā,” uzsvēris Benavides.
