Bolevics: aptuveni 30 miljoni par neizlietotām C-19 vakcīnām “guļ noliktavā”, kamēr vēža pacientu liktenis – neskaidrs 39
46% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēzis Latvijā nav uzveicams, jo ne visiem onkoloģiskajiem pacientiem ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt ārstēšanai, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un “Norstat Latvija” īstenotās iedzīvotāju aptaujas rezultāti*.
Eksperti norāda – galvenā problēma ir līdzekļu deficīts un to piešķiršanas kārtība. “Aptuveni 30 miljoni par neizlietotām C-19 vakcīnām ar lielākoties iztecējušu derīguma termiņu “guļ noliktavā”, kamēr 2028 vēža pacienti šobrīd nezina, vai nākamgad būs nauda ārstēšanai,” uzsver Valters Bolevics, SIFFA direktors.
34% respondentu aptaujā norādījuši, ka onkoloģiskās saslimšanas mūsu valstī ir ārstējamas, savukārt vēl 21% ir grūti pateikt, vai tas tā ir. Raksturojot iemeslus neticībai izārstēt vēzi, aptaujātie līdzās nevienlīdzīgām iespējām saņemt ārstēšanu, tajā skaitā efektīvu terapiju, norāda uz grūtībām to saņemt, jo ir garas rindas un bieži vien – nav vajadzīgās zāles. Tikmēr 16% respondenti ir pārliecināti, ka onkoloģisko slimību ārstēšanās izmaksas ir ļoti augstas.
Jāuzsver, ka nevienlīdzīgā situācijā bieži vien nonāk tie onkoloģiskie pacienti, kuru vēža formu ārstēšana nepakļaujas medikamentiem, kas iekļauti Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, šogad uz valsts finansētiem inovatīvajiem medikamentiem cerēja 1255 onkoloģiskie pacienti, taču ārstēšanos ar nepieciešamo terapiju varēja uzsākt vien 381 pacients, kas nozīmē, ka vairāk nekā 70% bija liegtas vienlīdzīgas iespējas saņemt savai situācijai atbilstošu terapiju. Pēc Veselības ministrijas datiem, 2023. gadā finansējums inovatīvo medikamentu kompensēšanai būs nepieciešams jau 2028 vēža slimniekiem.
Jaunākām zālēm un dažādāku vēžu formu ārstēšanai nepieciešami 51.5 miljoni eiro
“Onkoloģisko slimību ārstēšana ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm, kam aizvadītajos gados redzams sistemātisks finansējuma pieaugums, tomēr inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas pacientiem finansējums ir nepietiekams. Nepieciešamais budžets jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai onkoloģijas pacientiem 2023. gadā veido 51.5 miljonus eiro.
Esmu pārliecināts, ka viena no lielākajām problēmām onkoloģisko slimību ārstēšanā Latvijā ir līdzekļu deficīts, kā arī ne vienmēr caurskatāmā naudas piešķiršanas kārtība un plānošana. Absurdā situācija, kas izveidojusies saistībā ar Covid-19 vakcīnām, tās neizlietotas, desmitiem miljonu eiro vērtībā, ar lielākoties iztecējušu derīguma termiņu, atrodamas noliktavās. Šis ir uzskatāms piemērs, ka ar pārdomātu plānošanu un to pašu mums jau pieejamo finansējuma apjomu, mēs varētu atļauties vairāk,” uzsver V. Bolevics, SIFFA direktors.
Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.-2024. gadam paredz, ka vēža pacients saņem kvalitatīvu aprūpi, tostarp savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu.
Šogad onkoloģijas jomā 20.18 miljoni eiro tika novirzīti ar mērķi uzlabot inovatīvo medikamentu nodrošināšanu dažādu lokalizāciju audzēju gadījumā, kā arī paplašināt medikamentozās terapijas pieejamību un nepārtrauktību onkoloģiskajiem pacientiem, no šīs summas aptuveni 11.5 miljoni tika novirzīti jaunu pacientu ārstēšanai un 8.6 miljoni eiro – esošo pacientu terapijas turpināšanai.
“Kā jau iepriekš minēts, absolūtais vairākums onkoloģijas pacientu Latvijā nesaņem modernu terapiju, tas nozīmē, ka cilvēki ir spiesti šo terapiju iegādāties par saviem, līdzcilvēku vai saziedotiem līdzekļiem, turklāt Latvijā jau ir ikgadēji ierastas līdzekļu vākšanas kampaņas, lai nosegtu pacientu vajadzības, kas neveicina uzticēšanos valstij un, vienkāršā valodā runājot, tracina sabiedrību, jo šādām kampaņām nemaz nebūtu jābūt, jo mēs visi, maksājot nodokļus pēc solidaritātes principa, sagaidām, ka veselības problēmu gadījumā valsts par mums parūpēsies,” piebilst V. Bolevics.
*Iedzīvotāju aptauju īstenojusi pētījumu aģentūra “Norstat Latvija” šī gada jūlijā, piedaloties 1035 iedzīvotājiem visā Latvijā vecumā no 18-74 gadiem.
