Bolderājas skolas kā sporta centri 0
Pagājušo piektdien Rīgas domes pārstāvji apmeklēja Bolderājas skolas, lai redzētu, kā tajās rit gatavošanās pirmajai skolas dienai. Viena no būtiskākajām diskusiju tēmām bija arī apkaimes drošība un iespējas nosargāt pēdējos gados iekārtotos sporta un rotaļu laukumus gan no huligāniem, gan citiem likumpārkāpējiem.
Pēdējos divos gados pie Daugavgrīvas vidusskolas izbūvēts jauns vieglatlētikas stadions, kas pieejams ne vien skolēniem, bet arī visiem apkaimes iedzīvotājiem. Tajā iekārtots bērnu rotaļlaukums, ģērbtuves, tribīnes un lielākais sava tipa skeitparks Rīgā. Iedzīvotāji stāsta, ka stadions kļuvis par vienu no vietējiem centriem un apkaimes jaunajām ģimenēm ir būtiski, lai visu gadu šī vieta būtu atvērta visai sabiedrībai, jo alternatīvu atpūtas vietu jaunākajai paaudzei tuvumā neesot. Taču skolas vadība informē, ka stadionā regulāri uzdarbojas vandaļi. Nesen bijis pat mēģinājums nozagt veselu metāla žoga sekciju, jau vairākkārt izsisti logi jaunajās ģērbtuvēs, regulāri tiek lauzts un bojāts sporta laukuma aprīkojums.
Policijas pārstāvji atzīst, ka noziedzības līmenis Bolderājā un Daugavgrīvā ir augstāks nekā citur pilsētā. Vienlaikus šeit darbojas tikai viens apvienots Valsts policijas (VP) un Rīgas pašvaldības policijas (RPP) iecirknis. D. Turlais uzsver, ka abās apkaimēs ir plānots palielināt pašvaldības policistu skaitu, ņemot vērā, ka galvaspilsētā tā pārņem patrulēšanas funkcijas no VP. Viņš ir pārliecināts, ka policijas galvenais uzdevums nedrīkstētu būt šādu sociālo objektu apsargāšana un gan lētāk, gan efektīvāk būtu skolām piešķirt finansējumu apsardzes firmu pakalpojumiem. RPP Kurzemes rajona pārvaldes priekšnieks Artis Strāders, kuram ikdienas darbā nākas saskarties ar aizturētajiem huligāniem, atzīst, ka policija vai apsardze vien situāciju neglābs.
“Vecākiem, skolai, visai sabiedrībai vispirms jāaudzina jaunieši. Varam uz katra šī laukuma stūra nolikt pa policistam, bet tas situāciju nemainīs – ja jaunietis vairs nelauzīs šeit, viņš to darīs citā vietā,” uzskata A. Strāders.
Tāpēc E. Aldermane nolēmusi aicināt ielu vingrotājus iesaistīt apkaimes jauniešus stadiona labiekārtošanā un oktobrī rīkot Bolderājas mazo iedzīvotāju forumu, kurā ļaut viņiem lemt, kā līdzdarboties stadiona pilnveidošanā, bet vēlāk tā saglabāšanā un uzraudzībā. “Līdzīga situācija bija Grīziņkalna parkā, tur visu lauza un postīja. Uzrunājot vietējos jauniešu līderus un uzticot viņiem atbildību par parku, tas vairs neatkārtojās. Tu taču nelauzīsi to, ko pats esi veidojis un sargājis,” skaidro Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja.
Amatpersonas viesojās arī Rīgas 19. vidusskolā, kas ir vienīgā latviešu skola šajā rajonā. Vēl pagājušās nedēļas beigās tajā pilnā sparā ritēja rekonstrukcijas darbi. Mācību korpusā tikko nomainīti visi logi un noris logu ailu apdares darbi, bet nedēļas laikā jābūt pabeigtam arī mācību klašu un gaiteņu remontam, lai 3. septembrī izremontētajās telpās skolēni sāktu mācības. Šobrīd jau pilnīgi skaidrs, ka atsevišķās saimniecības telpās remonts turpināsies vēl mācību gada sākumā. Būvfirmas SIA “Velve” pārstāvji, kas veic remontu, atzīst, ka darbi iekavējušies, un skaidro, ka daudz būvfirmas darbinieku pēdējā laikā pametot darbu, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Tomēr strādnieki ir apņēmības pilni jau tuvākajās dienās skolas telpas no būvlaukuma atkal pārvērst mācību iestādē. Neremontēta gan joprojām paliks skolas aktu zāle, kas, ilgi kalpojot kā sporta zāle, kļuvusi par vienu no noplukušākajām visā pilsētā. Vēl nepieciešams veikt skolas ēkas fasādes atjaunošanu, vēsturiskās, monumentālās ēkas dekoratīvo izgaismošanu. A. Ameriks apgalvo, ka šie darbi iekļauti Rīgas domes prioritāšu sarakstā.
