Virzības nav: ideja par Bolderājas pasažieru vilcienu iestrēgusi 12
Pagājušā gada vasarā “LA” rakstījām par iespējamo dzelzceļa satiksmes maršruta Rīga–Bolderāja atjaunošanu, kas savulaik bija paredzēts ne tikai preču, bet arī pasažieru pārvadāšanai. Tolaik vilciens 19 kilometrus garo maršrutu veica 29 minūtēs, proti, uz pusi īsākā laikā, nekā 3. līnijas autobuss, kas mūždien ir pārpildīts. “Kas noticis ar plāniem atjaunot Rīgas–Bolderājas dzelzceļa līniju?” mums jautā bolderājietis Hugo Lasis, kurš atminas avīzē rakstīto pirms gada.
Šobrīd šajā jautājumā virzības nav
Šajā posmā ir saglabājušās sliedes, pa kurām kursē vilciens, kas pārvadā preces no ostas, un arī dažas stacijas – Lāčupe, Spilve un Bolderāja. Pērn, aptaujājot iesaistītās institūcijas, secinājām, ka teorētiski šādu maršrutu varētu atjaunot, taču pirms tam ir jāveic priekšizpēte, lai izvērtētu visus tehniskos faktorus pasažieru vilciena satiksmes organizācijai un iespējamās investīcijas, kas būtu nepieciešamas. Satiksmes ministrs Uldis Augulis “LA” toreiz teica – ja šādu maršrutu vēlētos atjaunot, būtu jāveic diezgan apjomīga infrastruktūras atjaunošana, kas prasītu lielus finanšu resursus, bet diskusijas par šo jautājumu notiekot gan ar Rīgas domi (RD), gan AS “Pasažieru vilciens” vadību un ekspertiem. Savukārt VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) atzina, ka no ekonomikas viedokļa šāda maršruta atjaunošana būtu izdevīga un projekts šķiet perspektīvs, taču lēmums atkarīgs no domes.
Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem pasūtīt pasažieru pārvadājumus šādā maršrutā un kompensēt ar pasažieru dzelzceļa līnijas atjaunošanu saistītos zaudējumus var Rīgas pilsētas pašvaldība. Pērn aprīļa sākumā pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas satiksme” sadarbībā ar RD veica pasūtījumu priekšizpētei, lai noskaidrotu, vai būtu iespējams atjaunot dzelzceļa satiksmes maršrutu Rīga–Bolderāja. Jautāti tagad, kādi ir priekšizpētes rezultāti un vai virzība rit uz priekšu, no pašvaldības uzņēmuma saņemam kodolīgu un skaidru atbildi: “Šobrīd šajā jautājumā nav virzības.”
Vajadzīga liela nauda, lai izveidotu infrastruktūru
To pašu norāda RD, taču teic, ka pie projekta attīstības tiek strādāts un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. “Šobrīd šim jautājumam nav virzības, jo turpinās projekta priekšizpēte un konsultācijas speciālistu vidū. Kā jau minēts, projekts prasa dažādu valsts un pašvaldības institūciju/uzņēmumu koordinētu iesaisti. Pašreizējās aptuvenās aplēses liecina, ka no pašvaldības puses tas prasītu ļoti ievērojamus finansiālus ieguldījumus, par ko šobrīd Rīgas domē vēl nav lemts. Taču darbs turpinās,” paskaidro RD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Uģis Vidauskis.
“Pēc Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas veiktā novērtējuma par Zasulauka–Bolderājas dzelzceļa iecirkņa tehnisko stāvokli tika konstatēts, ka ir iespēja paralēli kravas vilcienu kustībai organizēt arī pasažieru vilcienu satiksmi līdz stacijai “Bolderāja I”,” atzīst Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciālists Valters Ūdris. Šobrīd dzelzceļa iecirkņa darbība un attiecīgi arī tehniskais aprīkojums esot orientēti tikai uz kravas vilcienu apkalpošanu. “Ne stacijā “Lāčupe”, ne stacijās “Bolderāja I” un “Bolderāja II”, kā arī starpstaciju posmos šobrīd nav MK noteikumos paredzētās infrastruktūras.
Tas nozīmē, ka nav iespējams droši un ērti veikt ar pasažieru pārvadāšanu saistīto operāciju izpildi. Pasažieru platformas jeb peroni, gājēju pārejas, tuneļi vai tiltiņi, pasažieru ēkas (nojumes, paviljoni) un sanitārie mezgli neatbilst normatīvo aktu prasībām.” SM arī akcentē, ka 1959. gadā, kad pasažieru satiksme dzelzceļa līnijā Zasulauks–Bolderāja tika pārtraukta, Bolderājas stacija atradās apdzīvotajā zonā, aptuveni Lielās ielas rajonā. 1970. gadā Bolderājas stacija tika pārcelta pašreizējā atrašanās vietā – tuvāk Rīgai, aptuveni viena kilometra attālumā no Bolderājas apdzīvotās zonas, kas nav savienota ar labiekārtotu gājēju celiņu vai Daugavgrīvas šosejas ietvi.
“Ņemot vērā tehniskos noteikumus pasažieru satiksmes organizācijai un pašreizējo dzelzceļa iecirkņa staciju plānojumu, pasažieru apkalpošanai nepieciešama infrastruktūras izbūve. Ir vajadzīga iepriekš minēto staciju daļēja pārbūve un pielāgošana pasažieru vajadzībām un drošībai, ka arī ir nepieciešama Rīgas pilsētas ielu sakārtošana, lai cilvēki droši un ērti varētu piekļūt dzelzceļa līnijas Zasulauks–Bolderāja stacijām un pieturas punktiem.” Ņemot vērā MK noteikumos paredzēto kārtību, bez Rīgas pilsētas pašvaldības iesaistes atjaunot maršrutu nav iespējams.
Sliežu transports – sabiedriskā transporta sistēmas pamats
Šajā jautājumā “LA” uzrunāja visus divdesmit RD Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātus, taču atbildi sniedza vien trīs. Iestājoties par to, ka alternatīvus risinājums, lai atvieglotu satiksmi Rīgā, noteikti vajag izskatīt.
“Šķiet, ka pēdējos gados šis jautājums nav bijis populārs. Ņemot vērā, ka normāli uz Bolderāju nokļūt ir iespējams tikai ar 3. autobusu, kas vienmēr ir pārpildīts, domāju, ka alternatīvus risinājumus noteikti būtu nepieciešams izskatīt. It īpaši vasaras mēnešos, kad virkne iedzīvotāju vēlas atpūsties Bolderājas pludmalēs,” savu viedokli pauž RD deputāts Viesturs Zeps (“Latvijas attīstībai”). Arī RD deputāts Jurģis Klotiņš (NA) atbalsta šādu ideju: “Pasažieru vilciena satiksme no Bolderājas (Daugavgrīvas) uz Rīgas centru ir ļoti nepieciešama.
Tas sniegtu iespēju iedzīvotājiem daudz ātrāk nokļūt pilsētas centrā gan no Bolderājas, gan Iļģuciema. Daugavgrīvas ielā veidojas pamatīgi sastrēgumi, 3. autobuss ir pārpildīts un kavējas. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā ir skaidri pateikts, ka sliežu transports ir pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas pamats. Bolderājas pasažieru vilciena jautājumā visu izšķirs Rīgas pašvaldības spēja sadarboties ar “LDz” un “Pasažieru vilcienu”. Pavasarī, kad ar manu kolēģi Ģirtu Lapiņu tikāmies ar “Pasažieru vilciena” speciālistiem, viņi norādīja uz problēmu, ka Bolderājas dzelzceļa iecirknī ir arī privātie sliežu ceļi un būšot grūti vienoties, kurš būvēs nepieciešamo peronu infrastruktūru.”
J. Klotiņš uzskata, ka Rīgas attīstības plānotājiem kopā ar Rīgas brīvostu un “Pasažieru vilcienu” nopietni jāvērtē iespēja izbūvēt otru dzelzceļa šķērsojumu pāri Daugavai pa Ziemeļu transporta koridoru. “Tas ļautu izveidot dzelzceļa loku ap Rīgas centru un sniegt ātrus pasažieru pārvadājumus pilsētas robežās. Vienlaikus tas būtu risinājums tam, kā kravas vilcienus dabūt pāri uz jaunajām Rīgas ostas piestātnēm Krievu salā un Daugavas kreisajā krastā. Šādā gadījumā prāmju un kruīza kuģu piestātnes būtu jāpārceļ uz Sarkandaugavu, bet ar labu pasažieru vilciena savienojumu tā nebūtu problēma. Arī Stokholmā pasažieru prāmju termināļi atrodas visai tālu no pilsētas vēsturiskā centra.”
Ir arī alternatīvi risinājumi
“Manuprāt, būtu vērts nopietni atgriezties pie diskusijas par dzelzceļa izmantošanu Rīgas sabiedriskajā transportā,” strikti saka RD deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”). “Te ir plašas un neizmantotas iespējas gan Rīgas iekšējo pārvadājumu attīstībā, gan arī Pierīgas–Rīgas transporta problēmu risināšanā.” Viņaprāt, Bolderāja varētu būt pirmais pilotprojekts, jo šis apgabals ir izveidojies par savdabīgu transporta salu, kur var aizkļūt pa vienu vienīgu ceļu.
Tādējādi saprotot, vai šajā līnijā ir vai – gluži pretēji – nav potenciāla un vai cilvēki to vēlas izmantot. “Šī pieredze varētu kalpot arī tālākai maršruta tīkla attīstībai, piemēram, Imanta–Jāņavārti vai Turība–Sarkandaugava.” Taču esot arī citas neizmantotas iespējas, kas mazinātu satiksmes problēmas. “Šovasar būvē veloceliņu Daugavgrīva–Imanta, kas būs labs atpūtas maršruts, bet satiksmes problēmas risinās minimāli. Nav pavirzījies arī stāsts par prāmi, kas savienotu abas Daugavas puses. Tas varētu atslogot Daugavgrīvas šoseju no kravas transporta, kas ierodas no Vidzemes puses. Šie visi soļi atslogotu Daugavgrīvas šoseju un sabiedriskajam transportam būtu iespēja ātrāk nokļūt galamērķī.”
