Boka: aiziešanai no slimnīcas valdes vadītāja amata nav sakara ar zaudēto ES naudu 1
Būvniecības projektā pieļautās kļūdas dēļ zaudētie teju 600 000 eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma nav bijuši par iemeslu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) nu jau bijušā valdes priekšsēdētāja Viestura Bokas aiziešanai no amata.
Kā aģentūra apstiprināja Boka, viņa aiziešanai nav sakara ar zaudēto finansējumu Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” 7.korpusa rekonstrukcijas laikā. Viņš uzsvēra, ka jebkurā gadījumā slimnīca ir ieguvusi kvalitatīvu korpusu, kurā ārsti veiksmīgi varēs palīdzēt pacientiem un kurš divu gadu laikā sāks nest peļņu arī pašai slimnīcai. Tāpat korpuss slimnīcai izmaksājis četras reizes mazāk nekā tā reālās izmaksas, stāstīja Boka.
Vaicāts, kādi bijuši iemesli viņa aiziešanai no slimnīcas valdes priekšsēdētāja amata, Boka norādīja, ka plašsaziņas līdzekļos jau izskanējuši aiziešanas iemesli. Tāpat neviens neesot lūdzis viņu aiziet.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, kā tālāk tiks risināta radusies situācija par neiegūtajiem 600 000 eiro no ES fondiem rekonstrukcijas darbu veikšanai “Gaiļezera” 7.korpusā, Boka uzsvēra, ka pašmērķis nav atrast vainīgo, tomēr slimnīcas valde strādās pie šī jautājuma atrisināšanas.
Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova, slimnīcā joprojām notiek situācijas apzināšana un konsultēšanās ar juristiem par jautājuma risinājumu.
Viņa stāstīja, ka slimnīca šobrīd nekomentēs radušos situāciju un jaunā slimnīcas valde sīkākus skaidrojumus sniegs nākamnedēļ, kad tā būs iepazinusies ar situāciju.
Jau ziņots, ka vakar Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas sasauktajā ārkārtas akcionāru sapulcē no amata atkāpies RAKUS valdes priekšsēdētājs Boka, kā arī valdes loceklis Imants Rezebergs, informēja Potetinova.
Boka skaidrojis, ka atstāt amatu izlēmis, lai dotu iespēju realizēt savu kapacitāti jaunākas paaudzes vadītājiem. Vienlaikus viņš apliecinājis gatavību turpināt strādāt slimnīcas labā, pildot valdes locekļa pienākumus.
Sanāksmes laikā tika apstiprināts arī jaunais slimnīcas valdes sastāvs. Zvidriņa nolēma par slimnīcas valdes priekšsēdētāju iecelt līdzšinējo valdes locekli Anitu Slokenbergu, bet par valdes locekļiem – Boku un Kasparu Plūmi, kurš līdz šim ir strādājis Valsts ieņēmu dienestā un Rīgas domes kapitālsabiedrībās.
Jau vēstīts, ka Austrumu slimnīca ES fondu finansētā būvniecības projektā pieļautas kļūdas dēļ zaudējusi gandrīz 600 000 eiro, tāpēc slimnīcai tagad būs jāpārskata attīstības plāni tuvākajai nākotnei, 11.janvārī vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Vairāk nekā pusmiljonu eiro, ko slimnīca bija plānojusi saņemt kā fondu līdzfinansējumu, tai būs jāsedz no pašas līdzekļiem, to paredz Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pieņemtais lēmums par finanšu korekciju 25% apmērā, kas ir 591 179 eiro. Turklāt šī bijusi mazākā iespējamā sankcija, ko varējusi piemērot Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
RAKUS par aptuveni četriem miljoniem eiro rekonstruēja 7.korpusu, lai izveidotu tur Diagnostiskās kardioloģijas nodaļu. Tomēr atklāts, ka ar būvuzņēmēju “Re&Re” noslēgtais līgums atšķīries no tā, kas bijis pieejams visiem pretendentiem konkursa laikā, LTV raidījumam atzīst Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Kad RAKUS sāka meklēt būvdarbu veicējus, konkursa nolikumā bija strikti noteikts būvniecības laiks un termiņš. To nekādā gadījumā nedrīkstēja pagarināt pat celtniecībai nepiemērotu laika apstākļu dēļ.
Līgumu izdevās noslēgt gandrīz gadu vēlāk. Tiesības uz to ieguva firma “Re&Re”. Vienošanās paredzēja darbus paveikt septiņos mēnešos. Tomēr līgums jau bija celtniekiem labvēlīgāks un pieļāva pagarināt būvdarbu ilgumu laika apstākļu dēļ. Darbi patiešām ieilga par četriem mēnešiem jeb teju uz pusi.
RAKUS vadība un VM pieļāva, ka risinājumu, visticamāk, meklēs tiesas ceļā, lai arī tas var prasīt daudz laika. Pret ko tieši vērsties tiesā, skaidrības vēl nav.
