Tiesības bija tikai trīs mēnešus, auto – deviņas dienas… “BMW” Jāņu nakts asinskrāsā 1
Iereibis autovadītājs, kuram tiesības bija tikai trīs mēnešus, par Līgo svētkos izraisītu avāriju saņem vienu gadu cietumsodu nosacīti un vadītāja tiesību atņemšanu uz trijiem gadiem.
Bija gandrīz seši no rīta 23. jūnijā, kad 17 gadus vecā liepājniece Aija (vārds mainīts) palūdza pāris gadu vecākajam, agrāk nepazīstamajam ventspilniekam Arturam I., kurš Ventspils novada Ziru ciemā kompānijā kaimiņu sētā svinēja Jāņus, aizbraukt netālu līdz diviem draugiem. Arturs tikai deviņas dienas bija īpašnieks 1999. gadā ražotajai automašīnai “BMW 530”. Jaudīgs autiņš. Īpašniekam to arī gribējās nodemonstrēt. Autovadītāja tiesības tikai trīs mēnešus. Līdzi vēl ierausās Aijas draugs.
Neraugoties uz Aijas spiedzieniem, Arturs spiedis gāzi grīdā.
Joņojums beidzās pēc pārdesmit sekundēm ar ātrumu ap 120 km/h. Līkums. Kūleņi. Uz asfalta esot bijusi grants, bet Artura asinīs pavisam noteikti – 0,75 promiles alkohola.
Spriežot pēc fotogrāfijām ar sadauzīto auto, jāsecina – labi, ka visi dzīvi. Visvieglāk sveikā ticis cauri Aijas draugs, kam lauzta roka un sasitumi. Arturam atslēgas kaula un gūžas lūzums, izmežģīta roka un sasitumi. Līdzīgas traumas kā Arturs guva arī Aija. Visi bija iedzēruši, bet atbildība par notikušo bija jāuzņemas tam, kas atradās pie stūres, – Arturam. Aijas draugam pret vadītāju pretenzijas vismaz tiesā nebija. Kā man pēc tiesas sēdes pagājušajā nedēļā sacīja Aijas mamma, viņai ar Artura mammu bijusi noruna par izlīgumu, taču kontakts abu mammu starpā pazudis.
Arturs tika saukts pie kriminālatbildības par ceļa satiksmes negadījuma izraisīšanu alkohola reibumā un vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu Aijai un viņas draugam, turklāt jauniete prasīja arī 5000 eiro morālo kompensāciju, kā arī lūdza kompensēt materiālos zaudējumus. Artura mamma jau bija samaksājusi 400 eiro par Aijas uzturēšanos slimnīcā un 120 eiro par atvešanu mājās. Tiesas sēdes laikā nu jau pilngadību sasniegusī Aija precizēja morālo kaitējumu: no 5000 eiro atskaitot jau samaksāto, bet pieskaitot 127 eiro par sabojātām drēbēm, apaviem un rotaslietām, tātad paliekot pie 4607 eiro. Jauniete vēlējās, lai tiktu kompensēti arī mammas izdevumi, viņai braucot uz slimnīcu, un braucamratiņu noma.
Arturs savu vainu atzina, taču nepiekrita kompensācijai, jo nezinot, kur dabūt tik lielu naudu. Arī bembis neesot bijis nomaksāts, un ģimene neesot bagāta. Gribot pabeigt arodskolu, kurā mācās par automehāniķi.
“Avārijas dēļ nevarēju mācīties, bija psiholoģiski grūti, kad nevarēju pat nosēdēt, pat jāmazgājas bija gultā. Jābrauc ar ratiņiem.
Mācījos no jauna staigāt. Mammai bija jāsēž slimnīcā klāt un sabojāti nervi. Tagad sāp muskuļi un nevaru paskriet pat uz autobusu.
Esmu par to pelnījusi kompensāciju, arī par sabojāto vasaru, piemēram, man bija plāns braukt pāri visai Latvijai uz Minhauzena festivālu, kas neīstenojās,” tiesā raudot sacīja Aija.
“Saprotu, ka tev bija slikti, bet man jau arī bija slikti – ilgstoši abas rokas nevarēju pakustināt,” atbildēja Arturs.
“Ko tu stāsti, ka tev bija slikti! Tev jau bērni nebūs jādzemdē! Bērnu nevar arī par 5000 eiro nopirkt!” dusmīga bija Aijas mamma.
Prokurors Nauris Pinkovskis tiesā norādīja, ka jautājums par morālo un materiālo kompensāciju jāatstāj apdrošinātāja ziņā: ja cietušo piešķirtā summa neapmierināšot, tad viņa varēšot vērsties tiesā ar civilprasību. Prokurors lūdza piespriest Arturam viena gada cietumsodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz gadu un atņemt uz trijiem gadiem vadītāja tiesības. Tiesnese arī nolēma par šādu sodu.
