“Bloomberg”: Putina ekonomiskās sistēmas sabrukums 3
Rubļa brīvais kritiens iezīmē Krievijas prezidenta Vladimira Putina 15 gadus vadītās ekonomiskās sistēmas sabrukumu, norāda komentētāji.
“Cilvēki domāja, ka viņš ir spēcīgs līderis, kas nesis kārtību valstī un palīdzējis uzlabot mūsu dzīves standartus. Un tagad tas ir tas pats Putins, viņam vēl joprojām ir visa vara, bet viss brūk,” aģentūrai “Bloomberg” norādīja Maskavā bāzētais neatkarīgais analītiķis Dmitrijs Oreškins.
Rubļa vērtības kritiens un to pavadošā ekonomikas lejupslīde iezīmē Putina aizvadīto 15 gadu naftas uzkurinātās ekonomiskās sistēmas sabrukumu, “Bloomberg” atzina Krievijas gāzes koncerna “Gazprom” bankas “Gazprombank” direktors, kas vēlējās palikt anonīms.
Krievijas ekonomikas galvenā problēma ir zemās naftas cenas, jo tās budžets plānots pie naftas cenas 100 ASV dolāru par barelu apmērā, taču pašlaik barels naftas maksā 60 ASV dolāru.
Naftas cenu krituma un Rietumu ieviesto sankciju iespaidā Krievijas rublis šogad zaudējis vairāk nekā pusi no savas vērtības, kas ietekmē cenas Krievijā.
Inflācija Krievijā pašlaik veido aptuveni 9%, ko izraisa vājais rublis, pārtikas cenu palielināšanās un Rietumu sankcijas.
Krievijas ekonomikas attīstība palēninās jau kopš 2012.gada un jau atradās uz recesijas robežas vēl pirms Krimas aneksijas.
Pēc Krievijas centrālās bankas “Bank Rossii” aplēsēm, kapitāla aizplūšana no Krievijas šogad varētu sasniegt 128 miljardus ASV dolāru.
Krievijas centrālās bankas negaidīti paceltā procentlikmju paaugstināšana apturēs hipotekāros kredītus un aizdevumus biznesam, skaidro Londonā bāzētā “Capital Economics Ltd” augošo tirgu vadošais ekonomists Nīls Šerings.
Arī Putina vadošās partijas “Vienotā Krievija” Valsts domes deputāts Vladimirs Guteņevs pauda bažas, ka dramatiskā procentlikmes palielināšana apdraud ekonomiku.
“Situācija ar rūpniecības finansēšanu no banku kredītiem tuvojas kritiskai,” atzina Guteņevs.
Saskaņā ar Krievijas Ekonomikas ministrijas pagājušā nedēļā publiskotām aplēsēm, Krievijai nākamajā gadā gaidāma 0,8% recesija. Centrālā banka pagājušā nedēļā prognozēja, ka, naftas cenām saglabājoties 60 ASV dolāru par barelu apmērā, Krievijas ekonomikas lejupslīde var sasniegt 4,7%.
“Cik daudz bankrotu mūs sagaida janvārī? Cilvēkiem nebūs darba, nebūs naudas. Murgs tikai tagad sākas,” tviterī rakstīja opozīcijas deputāts Dmitrijs Gudkovs.
Vairākas Krievijas bankas, pret kurām ieviestas sankcijas, nespēj iegūt vidēja un ilgtermiņa finansējumu ārpus Krievijas. Turklāt Krievijas bankām un kompānijām ir ievērojamas parādsaistības ārvalstīs, kopējai summai sasniedzot vismaz 200 miljardus ASV dolāru.
Aptuveni 100 miljardi dolāru no šiem kredītiem ir jāatmaksā 2015.gadā. Tikmēr Krievijas eksporta apjoms ir samazinājies par 140 miljardiem ASV dolāru.
“ING Bank” Maskavā bāzētais vadošais kredītu analītiķis Jegors Fjodorovs britu raidkorporācijai BBC skaidroja, ka būtiska problēma ir Krievijas centrālās bankas neadekvātā reakcija uz rubļa kritumu.
“Tirgus vairs neuzticas centrālajai banka. Situācija mainās katru stundu,” sacīja Fjodorovs.
Kaut arī rubļa krīze varētu mazināt Putina baudīto 85% iedzīvotāju atbalstu, jebkādi protesti visdrīzāk būs vērsti pret zemāka līmeņa amatpersonām, nevis Putinu, prognozē Maskavas Polittehnoloģiju centra vadītājs Igors Buņins.
“Vidusmēra krieviem Putins ir Krievijas un valsts simbols. Cilvēki viņu uzskata par veiksmes talismanu, kas viņus izglābs. Viņi baidās viņu zaudēt kā simbolu,” skaidroja Buņins, minot, ka rubļa krīzes iespaidā amatus varētu zaudēt vairāki valdības locekļi.
“Bloomberg” korespondenta Maskavā Sarkanajā laukumā uzrunātā pensionāre Tatjana Baruševa asi kritizēja Krievijas valdību, paužot pārliecību, ka tā vainojama pašreizējās nedienās.
“Mēs nekur tālu nevaram tikt ar nekompetentu valdību. Lai arī kā Putins censtos, viņa palīgi nekam neder,” sacīja pensionāre.
Tā kā Krievijas valsts televīzijas izvairās vēstīt par krīzi, daudzi Krievijas iedzīvotāji vēl nesaprot, kā tā ietekmēs viņu dzīvi, jo rubļa vērtības kritums galvenokārt ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju.
Bijušais “Bank Rossii” priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Aleksašenko prognozē, ka reālās situācijas aptveršana krieviem aizņems dažus mēnešus.
Putins jau ir pārdzīvojis vienu ekonomisko krīzi. 2008.gada globālā finanšu krīze Krievijas iekšzemes kopproduktu (IKP) 2009.gadā samazināja par 7,8%, ko lielā mērā izraisīja naftas cenu krišanās. Toreiz rublis zaudēja aptuveni trešdaļu vērtības.
Tomēr Rietumu ieviestās sankcijas nozīmē, ka šoreiz Krievijai klāsies grūtāk, norādīja Krievijas Zinātņu akadēmijas socioloģe Olga Krištanovska. Arī iespējamie soļi situācijas atvieglošanai, kā kapitāla kontroles ieviešana un Krievijas politikas pret Ukrainu mīkstināšana, rada papildu riskus, skaidroja socioloģe.
Pašreizējā situācijā Putins riskē zaudēt savu tēlu kā līderis, kurš visu kontrolē un var vadīt valsti cauri grūtībām, sacīja Gaidara Ekonomiskās politikas institūta pētnieks Kirils Rogovs.
“Pēc 2009.gada sekoja strauja atlabšana. Tagad mums draud nekontrolējams šoks. Tas apdraud uzticību visam Putina ekonomiskajam modelim,” sacīja Rogovs.
Sergejs Aleksašenko pauda pārliecību, ka pašreizējā situācija ir daudz nopietnāka par 1998.gada krīzi, jo tā ir daudz sarežģītāka.
“Tā bija ārkārtīgi sāpīga, bet kļūdas bija acīmredzamas un valdība zināja, kas jādara,” viņš sacīja.
Pēc Aleksašenko novērtējuma, vienīgais veids, kā Putins tieši varētu ietekmēt pašreizējo krīzi, būtu atrast veidu, kā izbeigt Rietumu sankcijas. Taču tad viņam nāktos aiziet no Ukrainas, un maz ticams, ka tas notiks.
