Tiešsaistes platforma palīdzēs atrast nieru donorus 2
Tiešsaistes platforma savedīs kopā tos, kas gaida nieru pārstādīšanu, un tos, kas ir ar mieru ziedot savu nieri citu cilvēku glābšanai.
2015. gadā pārstādīja kopumā 126 670 orgānu. No tiem 66,6% jeb 84 347 bija nieru transplanti. Savukārt no tiem 41,8% orgānu nāca no dzīviem donoriem. Diemžēl pasaules novecošanās dēļ arvien samazinās donoru skaits, kas cilvēkiem uz operāciju liek gaidīt vairākus gadus. Amerikas Savienotajās Valstīs vidēji nākas gaidīt 3–5 gadus. Diemžēl ir situācijas, kad derīgu orgānu tā arī nesagaida. Bet ir kāds risinājums.
Palielinās izredzes par 50%
Novembrī notikušā dzīvesstila un tehnoloģiju festivāla “Digital Freedom Festival” laikā Latviju apmeklēja francūziete Sajida Zuarhi, kura jau kopš 2015. gada attīsta veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumu “Kidner”. Tā mērķis ir vienotā platformā savest kopā tos, kas gaida nieru pārstādīšanu, un tos, kas ir ar mieru ziedot savu nieri citu cilvēku glābšanai.
Svarīgi, ka platforma būs bezmaksas, kas dos iespēju arī mazāk situētiem cilvēkiem, kuriem nav iespēju aplidot pusi pasaules, meklējot vajadzīgo orgānu.
“Nieru transplantēšanas tirgus ir “salūzis” – pieprasījums pēc donoriem ir milzīgs, bet piedāvājums – niecīgs,” sarunā norāda Sajida. Iedomājieties cilvēku, kuram ir nepieciešama niere, kā arī šī cilvēka, teiksim, radinieku, kas nieri ir gatavs ziedot. Bieži gadās situācija, kad transplantēšanu nevar veikt, jo radinieka orgāns nav derīgs plānotajam cilvēkam. Taču orgāns joprojām varētu derēt kādam citam. Šajā brīdī var nākt palīgā “Kidner”.
Blokķēdē bāzētajā platformā tiktu reģistrēti šādi dažādu radinieku vai draugu pāri, izveidojot donoru meklētāju un orgānu devēju “baseinu”. Izmantojot blokķēdes iespējas, kriptogrāfiju un mašīnmācīšanos, īpašs algoritms platformā meklētu saderīgos pārus bez sensitīvu veselības vai personīgo datu atklāšanas.
Blokķēde nodrošinātu drošu, decentralizētu vietu, kur uzglabāt datus, bet kriptogrāfija atbildētu par datu drošību un privātumu. Sajida uzsver, ka “Kidner” platforma par 50% palielinātu izredzes atrast donoru, kas nozarē ir nedzirdēti augsts skaitlis.
“Dažiem cilvēkiem ir īpaši grūti atrast donoru. Tie ir cilvēki, kuriem, piemēram, jau veikta kāda orgāna transplantācija. Arī sievietēm, kas iznēsājušas bērnu, ir grūtāk atrast derīgu orgānu, jo viņām mainījies ķermenis. Šādiem cilvēkiem mūsu platforma varētu īpaši noderēt.”
Ārsti saka – aiziet!
Pagaidām jaunuzņēmums ir vien prototipa stadijā un neviens orgānu transplantēšanas gadījums, izmantojot “Kidner”, nav fiksēts, taču nevis tāpēc, ka problēmas ir ar platformu, bet tāpēc, ka uzņēmums gaida uz nozares zaļo gaismu.
“Mūsu projekts ir ļoti ambiciozs, un tam ir jāstrādā roku rokā ar veselības industriju, kas ir ļoti regulēta, konservatīva sfēra,” norāda Sajida. Viņa uzsver, ka donoru pasaulē robežām nebūtu jāpastāv, jo runa ir par dzīvību un nāvi. “Jūsu donors šobrīd varētu atrasties Japānā. Taču jūs par to pat nenojaušat. Gaidīšanas laikā jūs varat arī nomirt tikai tāpēc, ka nezināt. Tikai tāpēc, ka ar šo informāciju globāli nedalās.
Esam stadijā, kurā cenšamies saprast, kurā valstī platformu palaist vispirms. Par mums pastiprināti interesējas valstis Tuvajos Austrumos, mūs uzrunājuši cilvēki arī no ASV, Indijas un Eiropas. Lielākais un arī vienīgais šķērslis šobrīd ir institūciju lēnā darbība.
Piemēram, Francijā par transplantu nozari atbild Biomedicīnas aģentūra, kam aiz muguras stāv dažādi lobiji. Tā rezultātā nozari mēs “biedējam”. Mēs varētu palaist platformu ļoti ātri, ja iegūtu zaļo gaismu no organizācijām, no slimnīcām un ārstiem, kuru rīcībā ir dati par cilvēkiem, kuriem ir nepieciešami orgāni, kā arī cilvēkiem, kuri ir gatavi dalīties ar saviem orgāniem.”
Realitātē liela loma platformas pastāvēšanā būs tieši ārstiem, kuru uzdevums būtu platformā reģistrēt pārus, katram pārim izveidojot īpašu blokķēdē bāzētu sertifikātu. Tas nepieciešams, lai algoritmiem būtu dati, ar kuriem strādāt. Turklāt privātuma nolūkos meklēšana notiktu kriptogrāfiski – Sajida to nosauca par “aklo” meklēšanu, kurā algoritms spēs tikai no sertifikātā sniegtās informācijas atrast potenciālo pāru saderību.
Kad algoritms atradīs potenciālo saderību, par pāriem atbildīgajiem ārstiem tiks nosūtītas ziņas, kurās būs norādīti tādi kā pāru identifikācijas numuri. Sajida sola, ka šādā veidā nekur neparādās cilvēku personiskā informācija, kas ļauj izvairīties no situācijas, kad kāds no platformā esošiem pāriem ārstam kādu iemeslu dēļ ir “tuvāks” par citiem pacientiem.
Pēc ziņas saņemšanas “Kidner” iesaiste procesā arī faktiski beidzas – tālākais darbs daudz neatšķiras no esošās prakses, kad ārsti vai slimnīcas apmainās ar pacientu medicīniskajiem datiem, veic padziļinātas pārbaudes un pozitīvā gadījumā arī operācijas.
“Kidner” ir vairāk nekā informācijas apstrādes tehnoloģija, kuru var droši izmantot arī ārpus veselības nozares, piemēram, to varētu izmantot uzņēmumu cilvēkresursu nodaļas, lai meklētu kandidātus vakanču aizpildīšanai.
Nieres ir tikai sākums
“Ārsti grib glābt dzīvību. Ar viņiem problēmu nav. Pie mums vērsušies ārsti, kuri par mums dzirdējuši un grib sadarboties, atbalstīt. Turklāt viņi redz platformas potenciālu arī plašākā mērā,” stāsta jaunuzņēmuma dibinātāja.
“No institūcijām mēs sagaidām atbalstu. Lai tās pilda savu lomu – palīdzēt cilvēkiem, dot tiem iespēju. Joprojām strādājam pie ētiskās un bioētiskās puses, lai pārliecinātu visas puses par platformas drošību.”
Kāpēc nieres? Jo tas ir orgāns, kas mūsos ir pāra skaitlī, ar kuru var dalīties arī dzīvi cilvēki. “Ar citiem orgāniem ir grūtāk, bet ne neiespējami – noteikti domāsim par aizkuņģa dziedzeri un jebkuru citu orgānu, ar kuru var dalīties dzīvs cilvēks, kaut vai izgriežot mazu gabalu orgāna.”
