Blodons par “Rail Baltica” projektu: “Bija paredzēts uzbūvēt dzelzceļu, pa kuru nevedīs puķes… Būsim godīgi – tas ir militāras nozīmes dzelzceļš” 0
“Pateikšu vienu lietu – “Rail Baltica” ir ekonomikas un drošības projekts. Eiropas Savienība (ES) iedalīja noteiktu summu, ja nemaldos, tie ir 1,9 miljardi [eiro], pa kuriem bija paredzēts uzbūvēt dzelzceļu, pa kuru, teiksim, nevedīs puķes, bet būsim godīgi – tas ir militāras nozīmes dzelzceļš, lai ātrā tempā var piegādāt to, kas vajadzīgs ārkārtas situācijā,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda žurnālists un PR speciālists Arnis Blodons, diskutējot par starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecības mērķi un gaitu.
“Šis ir nacionālās drošības jautājums,” turpināja teikt Blodons, sīkāk runājot par 14.Saeimas deputātu darbu, kas izveidojuši īpašu parlamenta izmeklēšanas komisiju, lai vērtētu “Rail Baltica” būvniecības procesu un finansējuma izlietojumu.
“Tātad ir uztaisīta cilpa pa 5 miljardiem [eiro], ja es nemaldos, tāds tas aptuveni ir cipars… Ziniet ir viena tāda lieta – ir baigi forši palaist kaut ko, skaidri zinot, ka tas nefinišēs, jo varbūt, ka mums iedalīs to naudu, bet procesa laikā tiek ražota nauda. Kad būvējas vai ražojas, kāds nopelna! Nav svarīgi, vai tu sasniegsi rezultātu. Un tā cerība bija – varbūt viss labi beigsies, un mums būs šī te kabata pa 5 miljardiem un būs ļoti labi, dažiem cilvēkiem būs laba dzīve!” savas pārdomas TV24 raidījumā “Preses klubs” izteica Blodons.
Blodons vērsa uzmanību, pie kā tas viss noved, proti, pie tā, kas redzams jau pasaulē, kur vēlēšanās sāk uzvarēt labējās partijas. “Un ne jau tāpēc, ka viņi būtu simpātiski, bet tāpēc, ka viņi runā vienkārši un saprotami! Un visa šī pļekarēšanās un naudas izsaimniekošana, iedzīšana parādos un paļaušanās uz to, ka uzkrāmēs mums papildus nodokļus vienalga, kādā veidā, vai caur OCTA vai veselības apdrošināšanu, vai mums būs jāapmaksā nenopirktās biļetes uz dzelzceļu, un tāpēc cilvēki sāk balsot par vienkāršiem, saprotamiem teikumiem! Jo piegriežas!” rādot ar roku zem kakla, sacīja žurnālists un PR speciālsits Blodons diskusijā TV24 raidījumā, apspriežot “Rail Baltica” būvniecības ķibeles.
Blodons vēl noslēgumā piebilda, ka ir jābūt šai te atbildībai, ja mēs realizējam projektu, kas ir svarīgs ne tikai Latvijai, bet arī visai Baltijai un Eiropai. “Tad mēs nevaram vieglprātīgi pļekarēt ārā naudu un apdraudēt šī projekta gala iznākumu!” uzsvēra Blodons.
Jau vēstīts, ka valdība šā gada 26.novembrī konceptuāli atbalstīja “Rail Baltica” pirmās kārtas prioritāros uzdevumus Latvijā, ziņoja LETA.
Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka valdība konceptuāli atbalstīja šādus prioritāros uzdevumus – kā attīstīt 1435 milimetru (mm) dzelzceļa “Rail Baltica” pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus.
Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja būvdarbu pabeigšanu “Rail Baltica” pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā. Papildus SM turpinās darbu pie “Rail Baltica” projekta tehnisko risinājumu vienkāršošanas un projekta kopējo izmaksu, tostarp administratīvo izmaksu samazināšanas.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
