Blodons: 9. maiju vajadzētu izdzēst! To nevajag piesaistīt nekam! 173
Kas attiecas uz 9. maiju – tas ir mans subjektīvais viedoklis, tad šo datumu vispār vajadzētu izdzēst, to nevajadzētu nekam piesaisīt, tas ir Nekas. Eiropā tagad ir pieņemts, ka II pasaules karš ir beidzies 8. maijā, tāpēc 9. maijs lai ir tur, kur viņš ir. Jo mazāk par to runās, tad pēc brīža viņu mazāk atcerēsies, šādu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs” izsaka Arnis Blodons, žurnālists, PR speciālists.
Kas attiecas par krievvalodīgajiem, kā mēdz viņus definēt, lai gan Blodons domā, ka tā īsti pareizi nav, viņam esot bieža saskarsme ar tādiem krievu valodā runājošajiem kuri ir vecumā līdz 35 gadiem – tur Blodons problēmu neredzot, lai gan galvā jau nevienam neielīdīs.
Šie cilvēki runā latviski, viņi komunicē atbilstoši rietumnieciski, daudzi ir biznesa cilvēki – visi ir tikpat jauki cilvēki kā jebkuras citas nācijas pārstāvji.
Problēma ir ar mums, ar old school, – ir jāpieņem, ka reiz mēs izbeigsimies un izbeigsies šī paaudze vienā jaukā dienā. Un būs tāpat kā r manu vecomāti, kura perfekti runāja vāciski – es vāciski pilnīgi neko nesaprotu, tā par šā laikmeta problēmu izteicās Blodons.
Saeima aizliedz 9.maijā rīkot pretvalstiskus pasākumus
Saeima 20. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru aizliegts 9.maijā publiskajā ārtelpā rīkot tādus pasākumus, kas neaizstāv valsts drošības intereses, šķeļ sabiedrību, nepatiesi apraksta vēsturi un nesolidarizējas ar Ukrainas tautu.
Pieņemtajā likumā “Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9.maijā” nav noteikti termiņa ierobežojumi, līdz ar to tam jāattiecas uz visiem 9.maija datumiem nākotnē.
Ar šo likumu tiek noteikts, ka 9.maijā Latvijā publiskajā ārtelpā aizliegts rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, sapulces, gājienus un piketus, izņemot tādus, kuri atbilst likuma mērķim.
Likumā mērķis noteikts trīs daļās, no kurām pirmā ir aizstāvēt valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļaut nekārtības, aizsargāt sabiedrības veselību un tikumību.
Tāpat jaunā regulējuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, tostarp sabiedrības šķelšanu, kara, militāras agresijas, totalitārisma, vardarbības slavināšanu, kā arī nepatiesu vēsturisko notikumu atspoguļojumu.
Likuma mērķis ir arī solidarizēties ar Ukrainas tautu, kuras valsts suverenitāte, neatkarība un teritoriālā integritāte tiek apdraudēta Krievijas militārās agresijas rezultātā, un pieminēt Ukrainā cietušos un bojā gājušos.
Jaunais regulējums nosaka, ka pašvaldības neizsniedz atļauju tādu pasākumu rīkošanai, kas neatbilst augstāk minētajam mērķis.
Tāpat noteikts, ka 9.maijā visu diennakti, kā arī 10.maijā laikā līdz plkst.7 ir aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana.
Saeima arī nolēma, ka pašvaldībām būs jāanulē atļauja publiska pasākuma rīkošanai tās administratīvajā teritorijā 9.maijā, ja tāda būs izsniegta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.
Iepriekš līdzīgu regulējumu šodien Saeimas sēdē piedāvāja “Apvienotā saraksta” deputāti, tomēr arī ar viņu piekrišanu Saeimas vairākums pieņēma alternatīvu risinājumu likumā “Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9.maijā”.
Tā kā pieņemts alternatīvs risinājums, tad Saeima vairs tālāk neskatīs sākotnēji virzīto likumprojektu par “Par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienas noteikšanu”, ko bija paredzēts attiecināt tikai uz 2023.gada 9.maiju. Līdz ar to likumā šogad 9.maijs netiks noteikts par upuru Ukrainā piemiņas dienu un nebūs pienākums šajā dienā Latvijas valsts karogu pie ēkām novietot sēru noformējumā.
