Plānotā cirsmu izsole muzeja “Braki” teritorijā pagaidām atlikta 0
Vakar plānotā cirsmu izsole Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” teritorijā atlikta uz 30. novembri, liecina Ērgļu novada domes paziņojums. Ērgļu novada dome informēja, ka uz izsoli nav pieteicies neviens pretendents, turklāt notiekot viedokļu saskaņošana ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP), kas pašvaldībai adresētā vēstulē aicina izvērtēt šajā teritorijā citus cirsmas veidus – kopšanas cirti, sauso, bojāto un vēja gāzto koku novākšanu, kā arī pameža izciršanu. Pārvalde aicinājusi ievērot normatīvi tiesisko aktu prasības kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un laikus saskaņot darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi.
Kā “Latvijas Avīze” jau rakstīja 21. augustā publikācijā “Blaumaniskas kaislības klusajos Brakos”, pašvaldība izlēmusi Brakiem piegulošo mežu izcirst divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mežs esot sasniedzis cirtmetu un vietām kļuvis bīstams apmeklētājiem, bet otrkārt, daļu izsolē ieņemto līdzekļu (lēš, ka tie varētu sasniegt 84 000 eiro) izmantotu jaunas muzeja administratīvās ēkas celtniecībai.
Ar piecu deputātu balsīm – tas ir domes vairākums – nolemts 27 hektārus no kopumā 40,9 hektārus plašā meža pārdot cirsmas izsolē privātuzņēmējam. No tiem 13 hektāri meža ar simtiem koku paredzēti kailcirtei līdz ar zemi, bet vēl 14 hektāri – kā kopšanas un sanitārās cirtes.
Domes opozīciju pārstāvošā partija “Kopā ir spēks” pieprasa meklēt citus, saudzējošākus Braku meža apsaimniekošanas variantus. Par Braku meža saglabāšanu iestājušies arī kultūras jomas pārstāvji – teātra režisore Māra Ķimele atklātā vēstulē jautā: “Vai tie vairs būs Blaumaņa Braki – bez meža? Kuram pacelsies roka parakstīt nāves spriedumu? Kā teica Pēteris Lūcis – katram darbiņam ir vārds un uzvārds. Mēs šeit esam savā Dzimtenē, mēs esam atbildīgi, no mums prasīs. Tieši no mums ir atkarīga Latvijas pastāvēšana.”
Pieredzējusī meža ieaudzēšanas un atjaunošanas speciāliste, inženierzinātņu doktore Mudrīte Daugaviete “Latvijas Avīzei” atzina – mežam kopšana kritiski nepieciešama, jo tajā nekas nav darīts vismaz 30 gadus: “Tur aug sešdesmitgadīgi baltalkšņi, daudzām eglēm uzblīdušas apakšas, daudzi koki iekārušies citu lapotnē un var kuru katru mirkli gāzties. Protams, mežu varētu izstrādāt pakāpeniski. Tomēr mēs nolēmām, ka tie 13 hektāri jāizstrādā vienā piegājienā, gada laikā, atstājot maksimālu skaitu ekoloģisko koku, un gada laikā tās platības arī jāatjauno ar konkrētajā nogabalā prasīto koku sugu – bērzu, egli, ozolu.” Braku mežam, to rūpīgi un pārdomāti izkopjot, esot lielisks ataudzes potenciāls.
Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda (PDF) direktors un Meža programmas vadītājs, “Latvijas Avīzei” norāda, ka Braku gadījums izgaismo sasāpējušo situāciju Latvijas likumos kopumā: “Varbūt mums jādod vēl brīvākas rokas Latvijas mežu īpašniekiem, lai viņi var vieglāk pieņemt lēmums, bet tad nopietni jādomā par robežām, kas nosakāmas, lai saglabātu dabas un sabiedrisko labumu. Šis ir piemērs, kas izceļ daudz dziļāku sarunu – par to, kā apsaimniekojam mežus, ko likums ļauj vai neļauj, un kāds ir mežu īpašnieku izglītības līmenis.”
Jānis Rozītis atgādina, ka nereti Latvijas iedzīvotāji ir sašutuši par uzņēmuma “Latvijas valsts meži” piekopto mežu apsaimniekošanas politiku, un jautā: kādu piemēru rāda Ērgļu pašvaldība, ja pat tās līmenī nevar pieņemt lēmumus, kas vietējiem iedzīvotājiem šķistu puslīdz pieņemami. “Es noteikti aicinātu Ērgļu pašvaldību šobrīd apturēt šo plānu un izvērtēt katrā nogabalā darāmo. Pati koku ciršana nav problēma, jautājums, cik gudri to darām – vai tiek atstāta četrkantaina kailcirte ar pāris kokiem vidū, vai darām to, iedziļinoties plašākā kontekstā, izvērtējot, kā šeit saduras estētiskās un dabas vajadzības ar saimnieciskajām un rūpnieciskajām vēlmēm,” secina PDF pārstāvis, uzsverot: ja Braku apkārtnē tiek pieņemts lēmums par intensīvu mežizstrādi, procesā noteikti jāiesaista ainavu eksperts.
Pašvaldība augusta beigās lēmusi par īpašiem nosacījumiem, kas pircējam būtu jāievēro cirtē. Izsoles, kas bija paredzēta 14. novembrī, nolikumā vajadzētu būt pieciem šādiem īpašiem nosacījumiem. Taču izsoles oficiālajos dokumentos atrodama tikai daļa no šiem ieteikumiem. Pieminēta cirsmā saglabājamo koku aizsardzība, neminot konkrētus kokus, un ieteikums vienā no 12 kailcirtei paredzētajiem nogabaliem izstrādi veikt ar motorzāģi, nevis smago mežizstrādes tehniku, kā arī saglabāt vismaz 70% meža paaugas. Tāpat izsoles noteikumos ierakstītas pārdevēja, proti, Ērgļu novada domes, tiesības ietekmēt pircēja izvēlēto ekoloģisko koku nomaiņu pret citiem, kā arī atsevišķos nogabalos noteikt celmu augstumu.
