Blaugznu pilni mati? Glābs nevis brīnumšampūns, bet paradumu maiņa 0
Galvas ādas virsējā slānī nepārtraukti veidojas jaunas šūnas, kuras atmirst, pārvēršas raga kārtā un nolobās. Taču dažādu apstākļu dēļ tās var salipt kopā un veidot blaugznas plēksnītes. Lai arī blaugznas var liecināt arī par slimību, visbiežāk tās rodas nepareizas matu kopšanas, dzīvesveida vai hormonālo traucējumu dēļ.
Asi ēdieni, nikotīns un hormoni
“Blaugznu veidošanos veicina izmaiņas vielā, ko satur ādas tauku dziedzeri. Kopā salipušas raga šūnas kairina ādu, veicinot arvien straujāku ādas plēksnīšu lobīšanos. Vēl viens iemesls var būt asu, kairinošu garšvielu pievienošana ēdienam, kas pa tauku un sviedru dziedzeriem nokļūst uz ādas un pastiprina lobīšanos.
Reaģējot uz stresu, sīkie galvas asinsvadi sašaurinās, tauku dziedzeriem nepieplūst asinis un tauki kļūst biezāki, lipīgāki,” stāsta ģimenes ārste, trihnoloģe Inga Zemīte. Novērots, ka blaugznas par problēmu nereti kļūst eksāmenu vai sesijas laikā, it īpaši, ja jaunietis smēķē, jo nikotīns sašaurina asinsvadus.
Tauku dziedzeru darbību ietekmē hormoni. Piemēram, vīrišķie hormoni veicina to darbību, tādēļ vīriešiem mati parasti ir taukaināki nekā sievietēm, biežāk veidojas blaugznas. Arī cilvēkiem ar hormonu darbības traucējumiem ar blaugznām jācīnās biežāk.
Blaugznas var būt arī slimību simptoms. Viena no tām ir seborejiskais dermatīts – hroniska ādas slimība, kurai raksturīgs ādas iekaisums tajās ķermeņa vietās, kur ir daudz tauku dziedzeru, tostarp galvas matainajā daļā un uzacu rajonā. Slimojot ar taukaino seboreju, dziedzeri izdala pārāk daudz tauku, bet sausās seborejas gadījumā mainās tauku sastāvs, tādēļ zaudē savas dezinficējošās īpašības.
Slimību veicina nepilnvērtīgs, vienveidīgs uzturs, saldumi, šokolāde, asi ēdieni, vitamīnu vai minerālvielu trūkums, antibiotiku lietošana, novājināta imūnsistēma, hroniskas vai akūtas kuņģa un zarnu trakta, aknu un aizkuņģa dziedzera slimības. Šādos gadījumos vispirms jāārstē pamatslimība, kas radījusi labvēlīgus apstākļus sēnīšu aktivitātei.
Sava loma ir arī pareizai matu kopšanai, piemēram, bieži mazgājot matus, būs mazāk blaugznu. Matus ieteicams žāvēt ar vēsa, nevis karsta gaisa plūsmu, jo pārliecīga matu un galvas ādas sausināšana veicina blaugznu veidošanos.
“Pārmērīga matu sukāšana neatbrīvo no blaugznām, gluži otrādi, jo sukas un ķemmes ar asiem galiem ievaino galvas ādu. Lai aizsegtu ievainotās, inficētās galvas ādas vietas, organisms cenšas pēc iespējas ātrāk to atkal atjaunot, pastiprinot jaunu šūnu rašanās un veco šūnu lobīšanās procesu,” skaidro ģimenes ārste.
Pēc šampūna uz aptieku
No blaugznām parasti var izārstēt trīs dienu laikā, piemēram, apmeklējot pieredzējušu frizieri, kura matu kopšanas līdzekļu arsenālā vienmēr atradīsies arī iedarbīgi pretblaugznu šampūni. Ja galvas ādai ir tieksme uz alerģiskām reakcijām vai blaugznu veidošanos, matu kopšanas līdzekļus, kas nekairina ādu, ieteicams meklēt aptiekā.
Šeit atrodami arī pretsēnīšu šampūni, ar kuriem mazgā matus paralēli ģimenes ārsta vai dermatologa izrakstītajiem ārīgi vai iekšķīgi lietojamiem recepšu medikamentiem.
“Aptiekā ir daudz pārbaudītu matu kopšanas līdzekļu, kuri gan tiek dēvēti par kosmētiskiem, bet kuru sastāvā ir vielas ar ārstējošu iedarbību. Turklāt pieejama arī virkne bezrecepšu medikamentu, kas palīdz novērst blaugznu veidošanos. Farmaceits var ne tikai palīdzēt noskaidrot problēmas iemeslu, izvērtēt tās nopietnību, bet pēc tam piemeklēt atbilstošas zāles vai šampūnu, bet arī sniegt konsultācijas par nepieciešamajām dzīvesveida izmaiņām vai ieteikt vērsties pie ārsta,” uzsver “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.