Blakus kotletei – arī pokijs. “Lido” piemērojas jaunajiem apstākļiem un atklāj, kādas pārmaiņas plāno 16
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmija devusi jaunu grūdienu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam “Lido”. Pēc dīkstāvē pavadītiem mēnešiem “Lido” atsācis darbu un veido savu sistēmu ēdienu piegādēm uz mājām. Līdzās klasikai – kotletei un kartupeļu salmiņiem – ienāk picas un pokiji. Tuvākajos gados taps jauna ēdienu fabrika, intervijā stāsta AS “Lido” valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.
Kā pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi ietekmēja “Lido”?
R. Auziņa: Tas bija spraigs, un neteikšu, ka viegls laiks. Svarīgākais bija nekrist panikā. Jāuzteic mūsu valdības kvalitatīvā un ātrā rīcība. Agrāk tā nevarēju teikt, bet tagad lepojos ar mūsu Latvijas valstsvīru tempu. Sadarbība ar uzņēmējiem un temps bija jūtams, un rīcība bija pārdomāta.
Katra diena mums nāca kā pārsteigums, un bija strauji jāreaģē, balstoties vairāk uz intuīciju. Te jārunā par Gunāru Ķirsona kungu, jo viņa cilvēkvērtība bija augstāka par visu – arī biznesa zaudējumiem.
Neviens nezināja, cik lieli būs zaudējumi, vai uzņēmums izdzīvos. Tādā brīdī Ķirsona kungs teica – svarīgākais ir cilvēku veselība. Pandēmijai gatavojāmies kopš pagājušā gada novembra, kad, sajūtot Ķīnā notiekošo, kas likās ļoti tālu, viņš teica – mīļie kolēģi, šī būs nopietnāka problēma, nekā izskatās.
Jau decembrī bijām tam praktiski gatavi, visur bija dezinfekcijas līdzekļi, lūgums klientiem mazgāt rokas. Pandēmija visu pasauli pārsteidza nesagatavotu, īpaši atvērtā tipa ēdināšanas uzņēmumus. Tagad esmu pārliecināta, ka valdības, uzņēmēju un sabiedrības pieeja devusi labus rezultātus. Sabiedrība saliedējās un, dod Dievs, lai nebūtu pandēmijas otrā viļņa un mēs izturētu tādā pašā līmenī.
“Lido” vadība izlēma par uzņēmuma došanos dīkstāvē. Kā tas ietekmēja uzņēmumu un cilvēkus?
Lielais sabiedrības stress ietekmēja uzņēmuma apgrozījumu – katru dienu bija mīnus 30%. Mēs sapratām, ka biznesa nebūs, jo cilvēki neiziet no mājas.
Svarīgākais bija mūsu darbinieki, kas uz darbu brauca ar sabiedrisko transportu. 11. martā tika pasludināta ārkārtas situācija valstī, bet 18. martā mēs pieņēmām lēmumu, ka nevaram riskēt ne ar mūsu klientiem, ne darbiniekiem. Sākumā vēl mēģinājām pārfokusēties, noslēdzot visu atvērto, izsniegt ēdienu klientiem līdzņemšanai. Bet apgrozījuma kritums bija liels.
Veselu mēnesi bija nulle ienākumu, strādāja tikai ražotne Ķengaragā, kur varējām katru dienu nodrošināt darbinieku transportēšanu.
Ražotne nodrošināja piegādes vairumtirdzniecībai. Tad vienā dienā visu slēdzām, lai neriskētu ar darbiniekiem.
Cik ēdināšanas vietu pašlaik esat atvēruši?
Šobrīd esam atvēruši visus objektus, izņemot lidostā “Rīga”. Veicām drošības pasākumus, ierīkojām stikla norobežojumus darbiniekiem, sagādājām dezinfekcijas līdzekļus. Veicām darbinieku nopietnu apmācību, ka jāveic dezinfekcija arī krēsliem, ne tikai virsmām.
Vienlaikus gribu izteikt lielu pateicību darbinieku komandai. Publiski jau bija izskanējušas bažas, ka kaut ko neesam samaksājuši. Nav noslēpums, ka janvāris un februāris ēdināšanas nozarē ir klusais laiks, bet martā un aprīlī sāc atgūties. Ir periods, kurā jādzīvo no rokas mutē.
Daļa darbinieku vasarā izvēlējās atpūsties. Mēs godīgi pateicām – ja ir iespēja vasaru pavadīt citādi, tad droši.
Te atkal gribu uzteikt valsti, ka dīkstāves pabalsti tika korekti un laikus izmaksāti. Savukārt mēs esam pilnībā norēķinājušies ar saviem darbiniekiem. Tagad ir atgriezušies un strādā visi, kuri vēlējās palikt uzņēmumā. Pavisam pie mums nodarbināti ap 800–1000 darbinieku.
Ko pandēmija mainījusi uzņēmuma piedāvājumā?
Secinājām, ka atklātā tipa virtuve šādam posmam ir gana sarežģīta. Tagad lielākā daļa produktu ir fasēti. Ēdienu izsniegšana tiek veikta individuāli.
Galda piederumi ir iefasēti plēvītēs pa komplektiņiem. Tas ir papildu darbs mūsu darbiniekiem, bet tā ir drošība. Katru dienu apkalpojam ap 30 tūkstošiem klientu. Ja vēlamies biznesu noturēt stabili, tad galvenā prioritāte ir klientu un darbinieku drošība.
Ir parādījušies jauni produkti – pokiji (havajiešu ēdiens “poke”, ko pasniedz gan kā salātus, gan kā otro ēdienu; tā sastāvā ir zivs – lasis vai tuncis –, rīsi vai nūdeles, dārzeņi un mērces. – Red.), voki, burgeri, picas. Tas nozīmē individuālu pagatavošanu, fasēšanu individuālā traukā un līdzi ņemšanu.
“Lido” klasika jau paliek – kotlete ar kartupeļu salmiņiem –, bet to esam papildinājuši ar jauniem ātri pagatavojamiem produktiem.
Vai esat cēluši cenas? Visi drošības pasākumi noteikti prasa investīcijas….
Nē. Tas ir viens no stūrakmeņiem – “Lido” ir tautas ēdinātājs. Un cenu celšana ir pēdējais, ko darām. Pagājušais gads bija liels izaicinājums, jo cenu kāpums pamatproduktu grupai – gaļai – bija milzīgs, bet uzņēmums cenas nepaaugstināja. Kas svarīgi – jāmāk sabalansēt izdevumus, lai nebūtu jāceļ cenas, bet strādāt pie jauniem piedāvājumiem, produktu dažādošanas.
Esam lieli un varam variēt. Pieejama cena un nemainīga kvalitāte – divi stūrakmeņi, kāpēc “Lido” līdz šim ir pastāvējis un pastāvēs vēl 130 gadus.
Vai PVN samazināšana sabiedriskajai ēdināšanai un svaigajai pārtikai palīdzētu nozarei?
Noteikti atbalstām nozares cīņu šajā jautājumā. Taču mēs nestāvēsim un nebļausim, bet darīsim visu maksimālo, lai varētu samaksāt esošo PVN. Mums ir pilns cikls – ražošana, pārdošana, apkalpošana. Ēdināšana ir viens no sarežģītākajiem biznesiem. Mēs radām pievienoto vērtību.
Ja salīdzinām ar citām Eiropas valstīm, PVN Latvijā ir viens no augstākajiem. Pat Vācijā ir atšķirīgas PVN likmes, tāpēc uzskatu, ka ir jāmeklē variācijas.
PVN samazināšana noteikti ļautu maksāt lielākas algas darbiniekiem, kas veicinātu ekonomiku, jo mūsu darbinieki algas tērē Latvijā. Gribam izaugt līdz Eiropas algām.
Pirms šīs krīzes daudzi satraucās par darbinieku trūkumu. Kāda situācija ir pašlaik?
Darbinieku pietiek. Mēs pat sajutāmies kā labajos laikos, kad varam izvēlēties. Cilvēki, kuri grib strādāt, vienmēr atradīs darbu. Nepiekrītu citu uzņēmēju viedoklim, ka ar jauniešiem ir problēmas. Vienkārši ar viņiem citādi jārunā.
Viņus neinteresē sapulces, bet – uztaisi “whatsapp” grupu un viss būs skaidrs.
Turklāt jauniešu plašais skats uz pasauli tagad īpaši atšķiras no iepriekšējās paaudzes, kam Eiropa bija kaut kas nesasniedzams. Viņu skats – šodien esmu te, rīt būšu tur.
Ar kādiem rezultātiem “Lido” pabeidza 2019. gadu?
Auditori vēl veic finanšu auditu. Varu vienīgi pateikt, ka bija 4,5% lielāks apgrozījums nekā gadu iepriekš – ap 56 miljoniem eiro.
Pagājušajā gadā slēdzāt abus restorānus Berlīnē. Iepriekš plānojāt atvērt savas ēdināšanas vietas vēl citviet. Kā pandēmija mainījusi jūsu plānus?
Skatāmies uz citu produkcijas pasniegšanas veidu. Nākotnē mūsu klasiskie ēdināšanas restorāni būs, bet domājam, kā reaģēt, ja nāks pandēmijas otrais vilnis, un kā nonākt pie saviem klientiem, ja viņi netiek ārā no mājām. Viens variants – mūsu gatavās fasētās produkcijas tirdzniecības punkti, lai klientu varētu nodrošināt ar visu, ko spējam saražot.
Vadības komanda tagad pie tā strādā, lai mēs produkciju varētu aizvest pie klienta vai klients varētu atbraukt un to saņemt bezkontakta veidā, neizkāpjot no auto. Pirmo tirdzniecības punktu līdz gada beigām plānojam atvērt atpūtas centrā “Lido” Krasta ielā kā testa objektu.
Mērķis – piebrauc, paņem maltīti un aizbrauc. Šobrīd strādājam pie lietotnes, lai maltīti būtu iespējams pasūtīt no mājām.
Veidojam interneta veikalu, kur varēs pasūtīt ne tikai gatavo ēdienu, bet arī pusfabrikātus. Ja vēlēsieties kotletes izcept, jums piegādās četras smukas bumbiņas, gribēsiet salātus, tiksiet pie tiem.
Šobrīd aktīvi strādājam pie jaudu palielināšanas un jaunu produktu līniju izstrādes. Tagad ļoti labi pieprasīti ir mūsu pēdējie jaunumi – pokiji un voki. Augusta vidū Imantas tirgū atklājām nelielu veikaliņu ar kulinārijas un gatavo produktu klāstu. Līdzīgus veikalus plānojam atvērt arī citviet Pierīgā.
Faktiski jūsu plānotie jaunumi – pasūti maltīti, piebrauc, paņem un aizbrauc – ir līdzīgi ātrās ēdināšanas tīkla “McDonald’s” sistēmai…
Neslēpšu, daudz no viņiem mācāmies tieši tehnoloģiskajā pieejā un pārdošanas sistēmā, kas ir viena no labākajām. Konkurence ir liela, un mēs cenšamies operatīvi reaģēt. Daudzi mums pārmeta, kāpēc jau pašā sākumā neveicām piegādes uz mājām un izvēlējāmies dīkstāvi.
Kad restorānā strādā padsmit cilvēku, to var izdarīt, bet 1200 cilvēku gadījumā ir citādi. Tas ir lieluma smagums.
Palaist piegādes “kaut kā” varējām arī mēneša laikā, bet mūsu mērķis ir testēt produktus, laboratoriski visu pārbaudīt un izpētīt. Esam pārāk lieli un esam atbildīgi nozares līmenī par to, ko darām. Nedrīkstam riskēt un kļūdīties, tā ir mūsu reputācija.
Pandēmijas laikā notika ugunsnelaime “Lido” ražotnē Ķengaragā. Kā tas ietekmēja uzņēmuma darbu?
Tas bija negadījums elektrības dēļ, pusotru mēnesi lielveikalos vairs nevarēja iegādāties mūsu produkciju. Ļoti vēlos pateikties uzņēmējam Jānim Saukam, kurš grūtā brīdī mums ļāva strādāt savās telpās Ādažos. Tā ir koleģialitāte, uzņēmēja gēns, kurš atbalsta otru grūtā brīdī.
Ugunsnelaime bija pamudinājums, lai domātu par jaunas fabrikas būvniecību. Centralizētā ražotne jeb “Lido” sirds tuvākajos gados varētu tapt Rīgā vai Pierīgā.
Šovasar Konkurences padome atļāva izšķirošu ietekmi uzņēmumā iegūt alkoholisko dzērienu ražotājam “Amber Beverage Group Holding”. Kā tas ietekmēs uzņēmumu?
Pirmkārt, darījums nav noticis. Tas ir neliels pārpratums. Jebkuras darījuma izmaiņas jāapstiprina Konkurences padomei, un “Amber Beverage Group Holding” bija tikai viens no pretendentiem. Joprojām notiek stratēģiskā investora pretendentu izvēle. Varu teikt, ka Gunārs Ķirsons nekad nevienam nenodos izšķirošo ietekmi. Šādām bažām nav nekāda pamata.
