BKUS vadītājs: Kāda kopīgā stratēģija, ja mediķis slimnīcā tikai viesojas pāris stundu? 0
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) grūti realizēt kopīgu attīstības stratēģiju, ja mediķis slimnīcā viesojas tikai uz dažām stundām, aģentūrai LETA norādīja slimnīcas vadītājs Valts Ābols.
Slimnīcas vadītājs Veselības ministrijas (VM) darba grupas ierosinājumu stratēģiskajā iepirkumā, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), ārstniecības personām noteikt izvēlēties vienu pakalpojuma sniegšanas vietu kopumā vērtē pozitīvi. “[..] nav iespējams garantēt NVD līguma izpildi un pakalpojumu pieejamību Bērnu slimnīcā, ja nevaram līguma periodā skaidri rēķināties ar pieejamo speciālistu darba apjomu,” skaidro Ābols.
Pēc viņa paustā, vairākās specialitātēs darbinieku skaits nav pietiekams, turklāt dažādi ārēji stimuli veicina speciālistu resursa pārdali un līdzīgi kā savienotajos traukos vienā pusē pieliekot, otrā pusē iet mazumā. “Šāda situācija ir izveidojusies ne jau labas dzīves dēļ, bet ir realitātes diktēta,” norāda slimnīcas vadītājs.
Viņš sacīja, ka nākotnē vēlētos, ka ikviens BKUS darbinieks ir gatavs slimnīcā strādāt vismaz uz 0,75 slodzi, jo ir ļoti grūti realizēt kopīgu attīstības stratēģiju, piemēram, ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jomā, ja darbinieks slimnīcā viesojas tikai uz dažām stundām.
Vienlaikus Ābols skaidroja, ka uz VM darba grupas ierosinājumu jāskatās no “gara” nevis no “burta” viedokļa, jo esot pilnīgi skaidrs, ka situācija Rīgā un laukos atšķiras. Šī iemesla dēļ risinājumam jābūt transparentam, ņemot vērā pacientu vajadzības un racionālu resursu izlietošanu, uzskata slimnīcas vadītājs.
Viņš norādīja, ka citās valstīs darbs universitātes slimnīcās ārstniecības personām ir pamatdarbs, jo tikai tā var sasniegt labākos ārstniecības iznākumus, kurus virza arī pastāvīgs izglītošanās un arī pētniecības darbs. Arī Ābols uzskata, ka darbam universitātes slimnīcā jābūt atbilstoši atalgotam pamatdarbam. Un priekšnoteikums šādam scenārijam ir tāds atalgojums, kas nemudina meklēt pelnīšanās iespējas ārpusē. Tas ļautu koncentrēt speciālistu resursus un izmantot tos pacientiem vēlamākajā veidā, nodrošinot patiesi integrētu un uz pacientu vērstu ārstniecības procesu, uzskata Ābols.
Pēc viņa teiktā, bērnu veselības jomā jāņem vērā aktuālās tendences – bērnu dzimstības samazināšanās, ierobežotais speciālistu resurss, Bērnu slimnīcas ģeogrāfiskais izvietojums valsts mērogā un loma Latvijas veselības sistēmā nosaka nepieciešamību iespēju robežās koncentrēt bērniem sniedzamos specializētos pakalpojumus tieši Rīgā, Bērnu slimnīcā. Līdz ar pakalpojumu koncentrēšanu vienā slimnīcā iespējams integrēt un attīstīt dažādus ārstniecības un aprūpes etapus, tostarp multidisciplināru palīdzību, nodrošinot pacientam piemērotāko pakalpojuma sniegšanas pieeju.
Ābols atbalsta ieteikumu, ka speciālisti var brīvi izvēlēties pakalpojuma sniegšanas formu NVD līguma ietvaros – izdarot savu izvēli par labu privātajai vai publiskajai pusei. Šāda pieeja palīdzēšot visiem darba devējiem – gan privātajiem, gan publiskajiem – rēķināties ar konkrētām speciālistu slodzēm plānojot pakalpojumu klāstu, un atbilstoši informēt NVD par problēmām.
Pēc slimnīcas vadītāja teiktā, ņemot vērā Latvijas situāciju, kurā bērnu veselības aprūpē augstākajā līmenī darbojas tikai viena slimnīca, daudzprofilu statusa uzturēšanai ir valstiski stratēģiska nozīme, un tā var kļūt izšķiroša krīzes situācijās. “Lietderīgākais veids kā saglabāt šo daudzprofilu palīdzību, ir racionāli noslogojot gan Bērnu slimnīcas infrastruktūru, gan pieejamos cilvēkresursus, kas nozīmē, nodarbinot vismaz esošajā apjomā un aizpildot kritiskās vakances,” norāda Ābols.
Viņš uzskata, ka VM ieteiktā pieeja var mazināt arī nelietderīgu resursu izlietošanu piemēram, aparatūras iegādē. “Ja apzināmies, ka konkrētais ārsts var ieguldīt ceturto daļu slodzes četrās iestādēs – katrai no tām nepieciešams atbilstošs aprīkojums. Šeit parādās jautājums – vai pakalpojumu nepieciešams nodrošināt visās četrās iestādēs, vai tomēr to var izmantot efektīvāk trīs vai divās,” norāda Ābols, kurš apzinoties, ka viedokļi par šo jautājumu var būt krasi atšķirīgi, – īpaši, ja cilvēki nav gatavi paraudzīties plašāk.
Jau ziņots, ka īpaši izveidota darba grupa rosina ierobežot ārstu iespējas sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs, proti, stratēģiskajā iepirkumā, slēdzot līgumu ar NVD, ārstniecības personām noteikt izvēlēties vienu pakalpojuma sniegšanas vietu, pausts ziņojumā par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu valsts, pašvaldību un privātās ārstniecības iestādēs.
Kā teikts ziņojumā, viens no ierosinājumiem ir, NVD slēdzot līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas institūcijas, piemērot vienādus līguma nosacījumus, tostarp pakalpojuma sniegšanā iesaistītām personām jābūt nodarbinātām tikai uz darba līguma pamata.
Ziņojumā norādīts, ka speciālisti var brīvi izvēlēties vienu pakalpojuma sniegšanas vietu NVD līguma ietvaros, tādejādi maksimāli nodrošinot gan ambulatorā, gan stacionārā veselības aprūpes pakalpojuma pieejamību vienā ārstniecības iestādē, palielinot racionālu cilvēkresursu noslogojumu.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) uzskata, ka stratēģiskajā iepirkumā, piedaloties vairākām ārstniecības iestādēm, tām jāuzrāda reālais valsts pakalpojuma sniedzējs, proti, nedrīkst būt tā, ka visās iestādēs uzrādās tikai viens ārsts. Viņa uzskata, ka ar ierosinājumu netiek ierobežotas ārstu iespējas strādāt vairākās ārstniecības iestrādēs, bet gan rosināts ārstniecības iestādes stratēģiskajā iepirkumā norādīt reālo ārstu, kas pakalpojumu sniegs.
Čakša norādīja, ka līdz ar konkrētu pakalpojumu stratēģiskā iepirkuma piedāvājumā jāuzrādās ārstam, kas šo pakalpojumu arī sniegs šajā iestādē, proti, attiecīgajā ārstniecības iestādē strādās vismaz uz 0,5 vai 0,75 slodzi. Par slodzes apmēru gan vēl notiekot diskusijas, atzina ministre.
Viņa uzsvēra, ka pakalpojuma iepirkšanā svarīgi, lai ārsts to varētu sniegt kvalitatīvi un normālā apmērā, nevis uz 0,1 slodzi, skaidrot no vienas iestādes uz citu, tērējot laiku ceļā. “Īstenībā tā ir ļoti neefektīva cilvēka laika izmantošana,” sacīja ministre, kura piebilda, ka šajā jautājumā runa ir tikai par valsts apmaksāto pakalpojumu, – ja ārsts vēlas sniegt privātus pakalpojumus, viņš to drīkst darīt kaut 12 vietās.
Vienlaikus Čakša atzina, ka situācija reģionos ir citāda, proti, nepieciešamais apjoms ir mazāks. Tā kā iedzīvotāji reģionos ir izkliedēti, piemēram, Bauskā, Saldū un Kuldīgā varētu būt kāds speciālists, kurš vienu dienu ir vienā pilsētā, bet citu – atkal citā.
