Bizness uz smiltīm 0
Biznesu var būvēt uz smiltīm. Nebīstoties jau pastāvošo pludmales volejbola sporta zāļu konkurences, četri uzņēmīgi vīri pērnruden Rīgā atvēra vēl vienu halli ar nosaukumu “Beach Arena”. Ar astoņiem spēļu laukumiem tā izvirzījusies par lielāko Baltijā un pēc piecu mēnešu darbības jau spēj sevi atpelnīt. Kā uzņēmumam SIA “Arena” tas izdodas, stāsta izpilddirektors Jānis Vītols.
Tumšā laikā, neliekot lietā kādu mobilā tālruņa autoceļa rādītāju, “Beach Arena” iebrauktuvei no Ganību dambja var arī paskriet garām. Toties pie halles iepriecina plašā bezmaksas autostāvvieta, kurā, ja paveicas, braucamo var novietot gandrīz pie durvīm. Arī saimnieki atzīst, ka “parkings” vairāk nekā simt automobiļiem ir liels pluss.
No ziemas sanāk nokļūt gluži vai vasarā ar saules spožām lampām un patīkamu siltumu. “Temperatūrai jātrāpa ap 18 līdz 20 grādiem, kad var izmesties šortos un iesilt kā pludmalē. Ja būs par aukstu vai karstu, sportotāji negribēs nākt,” stāsta halles saimnieks Jānis Vītols. Ar partneriem jokojot, ka pirmajā gadā halle uzvedas kā cimperlīga jauna dāma un viņiem jāsaprot, kā tai pielāgoties, kad ārā spelgonis vai pēkšņi uzspīd saulīte. Vakarpusē ap sešiem astoņi lielās zāles laukumi pildoties strauji, gripas laikā gan nākas rēķināties arī ar “atbirumu”, kad klienti laukumu atsaka,” paskaidro Vītols. Līdzās pludmales volejbola spēlētājiem viens laukums pielāgots Latvijā pagaidām vēl mazāk pazīstamajam, taču citur pasaulē iecienītajam pludmales tenisam.
Pieprasījums lielāks par piedāvājumu
Kopš pludmales volejbolā Latvijas sportisti ieņem augstas vietas, sporta veids kļūst arvien populārāks un vajadzība pēc spēļu laukumiem rodas lielāka. Tādi bija arī uzņēmuma “Arena” īpašnieku novērojumi, kad paši brīvajā laikā uzspēlējuši volejbolu vai tenisu kādā no Rīgas pludmales sporta zāļu laukumiem. Uzņēmēji ar pieredzi loģistikā, būvniecībā un pasākumu rīkošanā aprēķinājuši, ka šeit paveras iespēja biznesam. “Sapratām, ka pavilksim, jo pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums,” piebilst izpilddirektors. Atlicis lūkot pēc plašām nomas telpām ar augstiem griestiem, kas Rīgā nav tik viegli atrodamas, un tās pielāgot pludmales sporta vajadzībai. Ar bijušo vilcienu depo angāru sešu tūkstošu kvadrātmetru platībā, kurā kādu laiku atradās lielveikala noliktavas, viņiem paveicies.
No “Beach Arena” halles jumta Ganību dambī var redzēt ne tikai tuvākos sāncenšus VEF sporta klubā un Olimpiskajā centrā, bet arī Skanstes ielas jauno apbūvi, dzelzceļa sliežu vijumu un mazdārziņu paradīzi. Skats esot sirreāls, saka Vītols, ar sajūtu, ka Rīgas centrs taču rokas stiepiena attālumā, līdz Brīvības piemineklim jāmēro tikai trīs kilometri.
Durvis pagājušā gada septembrī vēruši bez lieka trokšņa. Pieredze mācījusi, ka būvniecībā termiņi ir riskanta padarīšana, plāni var nobrukt un cilvēki viļas. Pārbūves un iekārtošanas darbu laikā atklājies daudz lietu, par kurām uzņēmējiem iepriekš nebija ne jausmas un kas prasījušas par piektdaļu lielākus ieguldījumus, nekā plānots. Ne vienu vien pārsteigumu sagādājis pusmetru biezais smilšu klājums. No cerētajām pludmales smiltīm nācās atteikties – par raupjām. “Tad vedām no Valmieras karjera baltās kvarca, kas ir ļoti smalkas un patīkamas, taču transports mums izmaksāja krietni vairāk nekā pašas smiltis,” atzīst izpilddirektors. No Valmieras uz jauno sporta zāli atceļoja 60 smagie automobiļi ar 150 tonnām smilšu kravu. Atklājās, ka ar klājumu jāmāk apieties – lai neputētu, jālaista, kad sablīvējušās, jāuzrušina kā dārzs, citādi spēlētājiem pamats par stingru un netiek cauri siltums no apsildāmajām grīdām. Tagad katru rītu viens no tehniskajiem darbiniekiem laukumus uzrok ar lāpstu. Mēģinājuši izmantot tehniku, taču traucēja siltuma caurules.
No citiem sporta klubiem noskatījuši, ka nav ko knapināties ar dušām un ģērbtuvēm – apmeklētāji novērtē plašas telpas, lai netraucēti var nomazgāties un pārģērbties. “Platību netaupījām, jo mums ir kur atsperties,” nosaka izpilddirektors. Patlaban lielā zāle sadalīta sektoros, no kuriem trīs tūkstoši kvadrātmetru atvēlēti pludmales volejbola un tenisa laukumiem, divi tūkstoši kvadrātmetru izdoti apakšnomā klasiskajam volejbolam, kur patlaban notiek grīdas seguma ieklāšana. Atlikušajā telpā iekārtos vai nu fitnesa, vai atsevišķu pludmales tenisa zāli.
Lielais uzrāviens vēl būs
“Saviem darbiniekiem saku – mums jāizdara viss, lai apmeklētāju diena, kopš viņi te ienāk, kļūst tikai labāka,” klientu apkalpošanas svarīgāko bausli atklāj izpilddirektors. Astoņu cilvēku komandai tas izdodas gluži labi, spēlēt gribētāju skaits aug ar katru mēnesi. Līdz pulksten pieciem pēcpusdienā laukumi aizņemti par 20 līdz 30%, ko Vītols vērtē kā apmierinošu rādītāju, vakarpusē līdz desmitiem zāle noslogota 60% apjomā. “Tagad strādājam tā, lai lēciens nāktu pavasara beigās, vasarā.”
Pagaidām viņu ienākumu lielāko daļu veido pludmales volejbola cienītāji, kas nāk mazākās vai lielākās grupās, korporatīvie klienti, kā arī kluba izveidotās treniņgrupas 12 – 18 gadus veciem bērniem un jauniešiem, kā arī atsevišķi sievietēm un vīriešiem profesionālu treneru vadībā. Pārsteidzoši strauji izaugusi sieviešu grupa, kurā jau ir 40 dalībnieces, atzīst Vītols un piebilst, ka, iespējams “pie vainas” ļoti simpātiskais treneris.
Pludmales teniss, kas noteikumu ziņā līdzinās tradicionālajam tenisam, tikai uz smilšu laukuma bumbiņa nedrīkst pieskarties zemei, gan tikai uzņemot apgriezienus. Vērtīgs pasākums sporta veida popularizēšanai “Beach Arena” notika pagājušā gada beigās, kad uz starptautisku tenisa turnīru ar divarpus tūkstošu eiro balvu fondu bija ieradušies arī tenisisti no reitinga saraksta augšgala. Citur pasaulē, tostarp netālajā Itālijā un citās siltajās zemēs, tas kļuvis tik populārs, ka cer uz iekļaušanu 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu sporta disciplīnu sarakstā.
“Šis ir ļoti demokrātisks sporta veids – vajadzīga tikai bumbiņa, rakete un pludmale,” kārdina Vītols un pamatoti, jo viss nosauktais pie viņiem ir pieejams.
Izpilddirektors piebilst, ka pie viņiem īpaši gaidīti ir sportisti, kas tiecas pēc augstiem rezultātiem. Uzņēmums šādiem gadījumiem pat izstrādājis atbalsta sistēmu. Līdz šim “Beach Arenu” par savu treniņu vietu izvēlējies Haralds Regža un Kristaps Šmits un to var darīt bez maksas. “Esam šeit, lai ne tikai pelnītu naudu, bet arī palīdzētu sporta veidam. Mēs viens otru atbalstām, jo esam viens otram vajadzīgi,” nosaka halles saimnieks.
Uzņēmēju sākotnējie aprēķini pēc piecu mēnešu darbības viņus nav pievīluši, jo ikdienas ieņēmumi pilnībā nosedz finanšu tēriņus. Lai atpelnītu aptuveni 300 tūkstošus eiro ieguldījumu zāles pārbūvē un iekārtošanā, būšot vajadzīgs ilgāks laiks – jārēķinās ar sešiem gadiem. Ēka no īpašnieka par saprātīgu maksu iznomāta uz desmit gadiem, pēc pirmajiem pieciem sēdīšoties pie galda, lai izvērtētu tās atbilstību tirgus cenām. Vītols atzīst, ka nomas līgums, lai gan ietver daudz un dažādas saistības, kas pasargā no nepatīkamiem pārsteigumiem, allaž ietver daļu riska, ka iznomātā ēka vai zeme var tikt pārdota citiem mērķiem. “Ja kaut kas tāds notiek, žēl emociju un laika sava bērna auklēšanai, jo viņu atņem. Tāpēc mums jāstrādā tā, lai īpašnieks gribētu, ka mēs te esam. Patlaban izskatās, ka ejam pareizā virzienā, bet visu laiku jābūt nelielā spriedzē un tonusā, lai saprastu, kā mainās tirgus un ko klienti vēlas – vairāk sportu vai fanu.”
Uzziņa
SIA “Arena”
Pludmales sporta klubs “Beach Arena”
Pamatdarbība – pludmales volejbola un pludmales tenisa laukumu noma
Klubs atvērts katru dienu no pulksten 8 līdz 23
Laukuma maksa par stundu no 18 līdz 36 eiro atkarībā no apmeklējuma laika
Piedāvā treniņgrupas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem profesionāla trenera vadībā
