Bizness bez vides aizsardzības – neiedomājams. Uzņēmuma “DG Terminals” pieredze 0
2000. gados tas sekmīgi attīstījās, piedzīvoja grūtības pēc 2014. gada sankciju krīzes, bet tagad ieguvis jaunu impulsu attīstībai, pateicoties investīcijām, kas ļauj uzglabāt un apstrādāt sarežģītas sildāmās kravas.
“DG Terminals” dibināts 2000. gadā un jau sākotnēji orientējās uz relatīvi neliela apjoma kravu pārkraušanu.
Aiz nevainīgā saīsinājuma “DG” slēpjas angļu vārdi “dangerous goods”, proti, “bīstamās kravas”, kaut gan pārkraujamo produktu klāsts nemaz tik bīstams nav – rapšu eļļa, nelielas naftas produktu partijas, dažādi ogļūdeņražu maisījumi un citas lejamās ķīmiskās kravas.
Tā tas viss arī turpinājies līdz 2014. gadam, kad Ukrainas notikumi izraisīja sankciju karu un naftas produktu kravas gandrīz pilnībā “aizgāja” uz Krievijas ostām – Pēterburgu, Primorsku un Ustjlugu.
Šie notikumi izraisīja krīzi un nepieciešamību pārorientēties uz citu veidu kravām, atrast citus klientus un investēt jaunās iekārtās.
“DG Terminals” atradis jaunu attīstības impulsu, proti, lejamās sildāmās kravas – bitumens, cukurbiešu melase, nākotnē arī vaski, kuru apstrādei ir izbūvētas uzglabāšanas un apsildes iekārtas.
Tas ļāvis uzņēmumam iegūt konkurences priekšrocības Baltijas jūras ostās.
Konkurences priekšrocības
“DG Terminals” izpilddirektors Ivo Tikums stāsta, ka ideja un pirmie mēģinājumi darbam ar sildāmajām kravām sākušies ar akmeņogļu darvas pārkraušanu – tā jāsilda līdz 60 oC temperatūrai.
Uzņēmuma speciālisti braukuši mācīties pārkraut šādas kravas uz Dāniju. No tā radusies ideja tālāk attīstīties šajā virzienā, un 2016. gadā izbūvētas iecerētās iekārtas.
Latvijā pārkraušanas uzņēmumu ar tik plašu apstrādājamo preču nomenklatūru neesot daudz.
“DG Terminals” ir odziņa, kādas nav nevienam no tuvākajiem konkurentiem Latvijā – proti, spēja apstrādāt sarežģītas kravas, kurām nepieciešama sildīšana un citas sarežģītas tehnoloģiskās iespējas, stāsta “DG Terminals” izpilddirektors Ivo Tikums.
Šāda veida pakalpojumu sniegšanā “DG Terminals” gandrīz nav konkurentu Baltijas reģionā, īpaši tas attiecas uz tādas sarežģītas kravas kā bitumens uzglabāšanu un pārkraušanu.
“Esam nopietni investējuši pārkraušanas iekārtās, kuras spēj sildīt produktus līdz 200 oC, izbūvēti speciāli rezervuāri. Līdzīga sarežģīta, sildīšanu prasoša krava ir melase, kas ir cukura ražošanas blakusprodukts. Tieši pateicoties šīm investīcijām, esam piesaistījuši kravas un palielinājuši kravu apgrozījumu,” stāsta I. Tikums.
“Lai gan nenoliedzami lielākā daļa kravu no Krievijas un NVS valstīm šobrīd tiek pārkrautas Pēterburgā, Primorskā un Ustjlugā, šīs mazās, sarežģītās un sildāmās kravas minētās ostas nepieņem. Tas palīdz mums konkurēt, un varētu teikt, ka šajā jomā mēs esam atraduši savu nišu tirgū. Investējam un orientējamies tieši uz darbu šajā segmentā. Neskatoties uz to, konkurence ir asa, jo arī agrākie šaurāk specializētie uzņēmumi pārorientējas un meklē darba iespējas.”
Uzņēmumam ir arī citas priekšrocības – augsti kvalificēts darbaspēks, liels dzelzceļa pievedceļu tīkls, trīs kilometri ceļu tikai uzņēmuma teritorijā vien, iespēja kraut tieši no dzelzceļa vagoniem, kravu uzglabāšanas iespējas līdz 85 tūkstošu kubikmetru apjomam.
Cīņa par kravām
Galvenais darbs ar uzņēmuma potenciālajiem klientiem notiek dažādās industrijas konferencēs un pasākumos, taču, ja labi strādā, klienti uzņēmumu atrod paši.
“Kad uztaisījām iekārtas bitumena pārkraušanai, pagāja labs laiks, līdz spējām nonākt pie ilgtermiņa sadarbības līgumam. Taču, pēc tam kad veiksmīgi pārkrāvām pirmos kuģus, jālūdzas šī veida kravas vairs nebija – tās nāk pašas. Galu galā mēs vienīgie Baltijas valstīs piedāvājam bitumena uzglabāšanu speciālās tvertnēs ar apsildi. Konkurenti spēj piedāvāt tikai bitumena kraušanu kuģī tieši no automašīnām vai cisternām – tas nozīmē ilgu kraušanu un potenciāli dārgas kuģu dīkstāves. Šīs konkurences priekšrocības dēļ vairāk nekā trešdaļa no šogad pārkrautajām kravām ir tieši bitumens. Uzņēmuma piedāvātās bitumena uzglabāšanas iespējas – 4500 kubikmetru – atbilst caurmēra bitumena kuģu kravnesībai Baltijas jūrā.”
Bizness bez vides aizsardzības – neiedomājams
“DG terminals” klienti pārsvarā atrodas Eiropā. Tie iepērk produktus Krievijā un tālāk pārstrādā tos Eiropas teritorijā.
Ņemt vērā šo faktu, vides aizsardzības prasību ievērošana un atbilstība attiecīgajiem ISO standartiem uzņēmumam ir tikpat svarīga kā pārkraušanas jaudu attīstība.
“Pirms gandrīz jebkura līguma noslēgšanas pie mums ierodas attiecīgā uzņēmuma vides speciālisti vai auditori un izvērtē situāciju, vai esam pietiekami paveikuši vides aizsardzības jomā. Ja viņu spriedums būtu negatīvs – nekādas sadarbības nebūtu,” stāsta Ivo Tikums.
“Lai varētu uzskaitīt produkta daudzumu un noteikt tā kvalitāti, ir jāzina tā parametri, piemēram, tā blīvums, krāsa, dzidrums, piemaisījumu esamība, ūdens daudzums, skābju un sēra daudzums u. tml. Tāpat atsevišķos gadījumos var rasties ar produktu kvalitāti saistīti strīdi, ja reālā kvalitāte atšķiras no kravas pavaddokumentos uzrādītā. Visos šajos gadījumos laboratorijas pārbaudes dati ļoti palīdz. Turklāt varam veikt nepieciešamās analīzes pēc klienta lūguma. Uzskatām, ka mūsu laboratorija ir modernākā lejamkravu termināļa laboratorija Baltijas valstīs.”
Visā stāstījumā par “DG Terminals” vairākas reizes tiek uzsvērts Liepājas ostas uzņēmēju elastīgums.
“Atšķirībā no Rīgas un Ventspils ostām Liepājā nekad nekas nav bijis “vienkārši tāpat” un automātiski, te nekad nav bijis nozīmīga padomju laiku mantojuma. Liepājā viss ir bijis jābūvē no jauna un jācīnās ne tikai par kravu grupām, bet par katru atsevišķo kravu. Tas gadu gaitā padarījis liepājniekus elastīgākus un vairāk piemēroties spējīgus,” saka I. Tikums.
Kā apstiprinot šo tēzi, viņš sniedz ļoti reti dzirdamu atbildi uz jautājumu, vai ir jāieved viesstrādnieki. Atbilde ir: “Pašlaik mums nevajag. Mēs investējam jaunās tehnoloģijās, procesu automatizācijā un esošo darbinieku apmācību programmās.”
Uzņēmums atbalsta darbinieku izglītības un kvalifikācijas celšanu. Daudzi uzņēmuma darbinieki tiek arī kvalificēti enerģijas institūta (Energy Institute) akreditētās mācību programmās.
UZZIŅA:
“DG Terminals” dibināts 2000. gadā. Vecās tvertnes demontētas, un visvecākā tvertne, kuru uzņēmums izmanto, ir būvēta 2005. gadā.
Uzņēmuma orientācija ir neliela un vidēja apjoma sarežģītas lejamās kravas, pārsvarā bioeļļas, naftas un ķīmiskie produkti.
Uzņēmuma dibinātājs un vienīgais īpašnieks ir Aivars Millers.
Pēc 2014. gada attiecību saasināšanās ar Krieviju “DG Terminals” meklē un atrod jaunu tirgus nišu sarežģītu kravu – bitumena, melases – apstrādē un pārkraušanā.
Tiek izbūvētas vairākas apsildāmas tvertnes un apsildes sistēma, kas ļauj uzturēt tvertnēs līdz pat 200 oC temperatūru.
Pēdējā gada laikā tikuši investēti vairāk nekā 250 tūkstoši eiro vides aizsardzības tehnoloģijās.
Uzņēmuma kravu pārkraušanas apjomi pēdējos gados stabili aug, neskatoties uz sarežģītajām attiecībām ar Krieviju.
Tiek domāts par jaunu kravu veidu piesaistīšanu, kas varētu būt dažādu veidu vaski.
Uzņēmums nozīmīgus līdzekļus investē produktu tvaiku savākšanas un apstrādes iekārtās.