Ministrijas atkratās 6
Kapsētu un apbedīšanas likumprojekts uz astoņām lappusēm patiešām 2012. gada oktobrī nonācis VARAM un tur arī palicis. Ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš skaidro, ka daudzas ar apbedīšanu saistītas lietas nosaka citi normatīvie akti, turklāt ne no Veselības ministrijas, ne no Latvijas Pašvaldību savienības neesot bijušas iniciācijas, ka speciāls likums būtu nepieciešams. Vēl vairāk: Pašvaldību savienība uzskata, ka visos jautājumos jācenšas vienkāršot normatīvos aktus un jāmazina normatīvisms, saka A. Draudiņš.
Pašvaldību departamenta direktora vietnieks pašvaldību pārraudzības un metodiskā darba jautājumos Aivars Mičulis norāda, ka ministrija pēdējos gados saņēmusi tikai dažas sūdzības par apbedīšanas jautājumiem.
“Analizējot situāciju, nevienā pašvaldībā apbedīšanas lietas neparādījās kā problēma. Daudz kas, ko grib likuma virzītāji, ir Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu policijas un citu iestāžu jautājums. Nedomāju, ka ētikas un morāles jautājumi būtu jārisina likumam. Pieņemot stingru likumu, vismaz laukos, lamās valdību, ierēdņus, jo daudz kur valda tautas, reliģisko konfesiju tradīcijas,” domā A. Mičulis.
“Turklāt jākonstatē, ka mēs gluži neesam speciālisti šajā jautājumā – apbedīšanas jautājumi ir Veselības ministrijas piekritībā,” uzskata A. Draudiņš.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina Kapsētu un apbedīšanas likumprojektu redz pirmo reizi. Kopīgi to šķirstām. Viņa nepiekrīt, ka tas nu pilnīgi būtu Veselības ministrijas kompetencē, piemēram, visi jautājumi, ka attiecas uz kapsētām (puse no likumprojekta) esot pašvaldību kompetencē, pants par miruša cilvēka datu apstrādi – Tieslietu ministrijas, panti par apbedīšanas komercdarbību – Finanšu ministrijas jautājums un tikai panti par izturēšanos pret mirušu cilvēku, tā pārvietošanu un apbedīšanu ir Veselības ministrijas kompetencē, un daļu no likumprojektā ietvertā jau nosaka Ministru kabineta noteikumi par cilvēka nāves fakta konstatēšanas un nodošanas apbedīšanai kārtību.
B. Kleina tomēr neizslēdz, ka varētu stingrāk reglamentēt apbedīšanas nozari, bet iniciatīvai jānākot no nozares pārstāvjiem un pašvaldībām.
– Vai ir normāli, ka slimnīcās ir apbedīšanas biroji?
– Ja oficiāli noslēgti līgumi, ir piemērotas telpas un tiek ievērotas visas prasības, tad neredzu problēmas.
– Tas, ka valsts slimnīcas darbinieks vienlaikus pārstāv apbedīšanas biroju, arī ir normāli?
– Tas nav ētiski, piekrītu, bet pēdējā gada laikā mums par Miķelsonu sūdzības nav bijušas.
