Sanitāra likumīgais bizness 6
Stradiņa slimnīcas sekcijas zāles, morga sanitārs Andrejs Miķelsons ar 22 gadu pieredzi šajā vietā ir leģendāra persona apbedītāju aprindās, lielākā daļa viņu apskauž, jo viņš atrodas vistuvāk nelaiķiem, slimnīcā, kur ik gadu nomirst ap 1000 cilvēku, kas nonāk viņa rokās – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. A. Miķelsons cilvēkiem izsniedz arī medicīnisko izziņu par nāves cēloni.
Telefoniski man neizdodas vienoties ar sanitāru par sarunu, tāpēc Stradiņa slimnīcas 12. korpusā – Patoloģijas institūtā, kur pagrabstāvā atrodas morgs, ierodos bez brīdinājuma. Brīdi vēroju, kā A. Miķelsons strādā ar cilvēkiem – laipni un līdzjūtīgi. Mūsu saruna gan izvēršas īsa un nervoza.
“Es strādāju likumīgi. Mani daudz ir pārbaudījuši, un neviens nav neko atradis,” saka A. Miķelsons. Bet kā ar ētiku? “Kāds te ētikas jautājums? Nevienam neko neuzspiežu. Cilvēki ir priecīgi, ka var saņemt zārku un citus apbedīšanas pakalpojumus uz vietas, lēti un bez stresa. Nelieku, piemēram, nevienam maksāt 200 eiro par nelaiķa transportēšanu no vienas vietas Rīgā uz otru, kā to citi dara. Daudz varētu stāstīt, kādiem paņēmieniem citas firmas strādā un kā apietas ar nelaiķiem, bet negribu jaukties to darīšanās, un būtu labi, ja tās nejauktos manās darīšanās.”
Pie ieejas ēkā zem uzraksta “Patoloģijas institūts” ir uzraksts “Kallava” – sanitāra pārstāvētā apbedīšanas biroja nosaukums. Pats birojs sastāv no nelielas telpas ar zārkiem, kas ir līdzās ieejai aukstuma telpā, kur atrodas nelaiķi.
Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka “Kallavas” apgrozījums 2013. gadā bijis 195 092 eiro. “Latona Ltd.” un “Sveces” tie ir attiecīgi 88 811 un 113 091 eiro, “Paradisus” – 203 886 eiro. “Kallava” pieder kādam Matīsam Skrebelim, bet A. Miķelsons ir šīs SIA vienīgais valdes loceklis.
Par šo biznesu parunāt ar kādu no Stradiņa slimnīcas amatpersonām man neizdevās, slimnīcas viedokli sniedza tās sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle: “Attiecībā uz apbedīšanas pakalpojumiem tā ir pilnībā tuvinieku izvēle, kuru apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju izvēlēties. Starp slimnīcu un SIA “Kallava”, kas piedāvā apbedīšanas pakalpojumus, uz izsoles pamata ir noslēgts nomas līgums. Slimnīcas rīcībā nav informācijas par Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem, kas aizliegtu apbedīšanas firmu atrašanos slimnīcu teritorijā vai ēkās. Attiecībā uz darbiniekiem spēkā esošais nomas līgums neparedz slimnīcai veikt SIA “Kallava” komercdarbības kontroli. Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ir norādītas uzraudzības iestādes, kas atbilstoši savai kompetencei uzrauga minētā likuma ievērošanu, un slimnīca nav likumā minēto uzraudzības iestāžu vidū.”
Pēc precizējošiem jautājumiem, kā slimnīca komentē citu apbedītāju apgalvojumus, ka “Kallavas” darbinieks arī izsniedz izziņu par nāves cēloni kā slimnīcas pārstāvis, L. Sīle atbildē raksta: “Izziņu par miršanas faktu sagatavo mirušā pacienta ārstējošais ārsts vai ārsts patologs, un to mirušā piederīgajiem izsniedz slimnīcas Patoloģijas institūta reģistratore. Slimnīcas Patoloģijas institūta telpas, tai skaitā telpa, kurā mirušā piederīgajiem izsniedz izziņu, atrodas izolēti no SIA “Kallava” telpām. Slimnīcas funkcijas un SIA “Kallava” darbība ir nepārprotami nodalīta un nenotiek vienās telpās. Bez tam telpa, kurā mirušā piederīgajiem izsniedz izziņu par miršanas faktu, atrodas ēkas 2. stāvā, bet SIA “Kallava” telpas atrodas pagrabstāvā.”
