Uzziņu karaļi 6
Visvienkāršāk ir piezvanīt pa uzziņu tālruni 1188. Ko tur dzīva balss iesaka no apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem?
Vispirms “Angel”, ar ko piedāvā uzreiz savienot, tad nosauc vēl sešus uzņēmumus, kuru telefonu numurus sola atsūtīt īsziņā: apbedīšanas birojs Pļavnieku kapos, “Sveces”, “Krusts”, “Teika”, “Akropolis”, “Paradisus”. Pārējos uzņēmumus un to tālruņu numurus, adreses telefonmeitene piedāvā tikai nosaukt. Kā papildu opciju varu izmantot piedalīšanos loterijā, kur balva ir planšetdators (tam gan nav nekāda sakara ar apbedīšanu)…
Apbedīšanas aģentūra “Angel” darbojas piecus gadus, un to vada Jeļena Grečušņikova, kura pirms tam 33 gadus nostrādājusi policijā. Uzņēmumā strādā astoņi cilvēki, gadā vidēji apbedī ap 400 cilvēku. Arī direktore, vienlaikus īpašniece, piekrīt, ka nozarē nepieciešama stingrāka kārtība – un arī licencēšana. Šobrīd apbedīšanas uzņēmumu var nodibināt jebkurš bez jebkādām zināšanām. Apmācība un licencēšanas sistēma varbūt nedaudz sadārdzinātu pakalpojumus, bet būtu lielāka kārtība un atbildība. Eiropas valstīs licencēšana ir, Spānijā un Francijā apbedīšanas biroji bez starptautiski atzītas licences nemaz nevarot nelaiķiem piekļūt. “Angel” ar to ir saskāries, jo nodarbojas arī ar nelaiķu pārvadāšanu – Spānijā vietējās firmas prasījušas 5000 eiro par mirušā sagatavošanu ceļam – pēc tam, lūdzu, ņemiet un vediet mājās…
“It kā ir virkne normatīvo aktu, kas regulē mūsu nozari, bet tie nedarbojas. Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija ir noteikusi parametrus, kādiem jāatbilst katafalkam, kas domāts nelaiķu transportēšanai, bet neviens nekontrolē, ka nelaiķus pārvadā arī ar citiem transporta līdzekļiem. Veselības ministrijas noteikumi nosaka, ka katafalki ir jādezinficē, bet neviens to nepārbauda – mēs to darām tikai tāpēc, ka paši negribam saslimt, jo nelaiķi gadās dažādi,” stāsta J. Grečušņikova.
“Slimnīcās notiek visādi brīnumi. Mediķi piederīgos apstrādā, stāsta, kura ir laba firma, ar kuru labāk nesaistīties, un ne jau par velti to dara. Reiz divām kaimiņienēm gados slimnīcā privātā kārtā palīdzēju kārtot dokumentus un mani vietējais darbonis nepazina, tāpēc mūs gribēja pārvilināt no mūsu nolūkotā biroja pie sevis, stāstot, cik tur slikts morga darbinieks, laužot kājas un rokas nelaiķim ārā, lai tik dabūtu zārkā iekšā. Es tam morga darbiniekam piezvanīju, jo abas babuļas tiešām bija šokā… “Jā,” viņš smejoties atbildēja. “Es to daru, bet tikai par samaksu: par piecīti roku izlaužu, par desmitnieku – kāju…” Kas viņam cits uz tik muļķīgu jautājumu būtu jāatbild?” piebilst “Angel” līdzīpašnieks Aleksandrs Zambžetskis.
J. Grečušņikova atzīst, ka darbības sākumā mēģinājuši zondēt sadarbības iespējas ar medicīnas darbiniekiem, bet tas nav izdevies, naudu neesot piedāvājuši. Arī policisti baidoties. Vieglāk viņiem pateikt piederīgajiem, lai zvanot pa 1188. Un tas esot tieši tas, kas “Angel” vajadzīgs, jo tur pirmais izskan viņu firmas vārds. Par šo prieku gan viņiem gadā jāmaksā vairāki desmiti tūkstoši eiro, jo par pirmo vietu uzziņu dienests “1188” rīko vairāksolīšanu. Par pārējām sešām vietām sarakstā jāmaksā krietni mazāk.
Vēl “Angel” ir līgums ar četriem pansionātiem, kam bez maksas nodrošina stundas laikā medicīnisko transportēšanu (dzīviem cilvēkiem) un transportu nelaiķiem. “Angel” interese: atstāt labu iespaidu par sevi un sniegt pansionātiem apbedīšanas pakalpojumus, bet tā esot brīva izvēle. Daudzi gan citus birojus nemeklējot.
