Nepieciešams likums un skaidrība 6
Latvijas Apbedītāju asociāciju, kas dibināta 1995. gadā, vada Edmunds Štreihfelds. Viņam pieder arī ģimenes uzņēmums “Latona Ltd”, kas ir viens no pirmajiem privātuzņēmumiem šajā nozarē. E. Štreihfelds stāsta, ka nav precīzi zināms, cik Latvijā ir apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju. Viņa vadītajā asociācijā ir 30 uzņēmumu, Rīgā ap 40 pilna apjoma apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ir ar saviem birojiem un oficiāli reģistrēti. Vēl ir nepilna apjoma pakalpojumu sniedzēji, kas specializējušies, piemēram, zārku izgatavošanā, dažādu bēru atribūtu gatavošanā un tirgošanā. Kopumā Latvijā esot vairāk nekā 200 oficiālu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju. Vēl ir tā saucamie individuālie apbedītāji, kas darbojas pelēkajā vai pilnīgi ēnu ekonomikā: klientus dabū pārsvarā sludinājumu portālos vai caur sakariem medicīnas iestādēs, pansionātos, policijā, apbedīšanas pakalpojumus organizē un bēru atribūtus iepērk, kur un kā pagadās, nodokļus nemaksā, tāpēc cenšas un var piedāvāt zemākas cenas. E. Štreihfelds pieļauj, ka kāds no šiem individuālistiem varot būt arī reģistrējies kā pašnodarbinātais.
Uzņēmējs apgalvo, ka ļoti lielu problēmu nozarē neesot, tikai atsevišķas lietas, kas jāsakārto un kur jāievieš skaidrība, tāpēc būtu nepieciešams atsevišķs nozari aptverošs likums.
“Virkne vispārēju likumu, normatīvo aktu un saistošo noteikumu jau netieši regulē apbedīšanas nozarē notiekošo, taču “cepures” likums nepieciešams. Pirmkārt, pašiem apbedītājiem būtu skaidrība. Otrkārt, būtu konkrēti jāreglamentē, kādā secībā par mirušo jāziņo tuviniekiem un kādā secībā tuviniekiem jāuzņemas atbildība par aizgājēju, kāda ir valsts un pašvaldības vieta un loma. Šobrīd lielā mērā notiek improvizācija. Treškārt, likumam būtu jāreglamentē aģentu un reklāmas klātbūtne slimnīcās, morgos, pansionātos, kapsētās, baznīcās, kas padarītu godīgāku konkurenci, mēģinātu izskaust ēnu ekonomikas darboņus, kuru darbība daudzos gadījumos jau ir uz robežas ar kriminālu vai pat ir krimināla,” stāsta E. Štreihfelds. Asociācija izstrādājusi Kapsētu un apbedīšanas likumprojektu, ko caur Rīgas domi pirms vairāk nekā diviem gadiem iesnieguši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kur tas tā arī palicis.
Uzņēmējs apbedīšanas biznesu savulaik noskatījis no sava vācu studijas biedra, tāpēc viņam ir tuva Vācijas punktuālā kārtība. “Vācieši darbojas pēc principa: cilvēka nāve ir svēta, sēras ir godājamas, un to priekšā jāapstājas gan reklāmai, gan nepiedienīgai konkurencei. Ja to neievēro, draud lieli sodi. Apbedīšanas reklāma nedrīkst būt sabiedriskos pasākumos, sportā, nemaz nerunājot par slimnīcām, pansionātiem, pat noteikts, ka cilvēks pa slimnīcas logu nedrīkst saskatīt apbedīšanas biroju uzrakstus. Bet mums apbedīšanas biroji ir slimnīcās. Cilvēki vēl dzīvi, bet viņiem jau tiek dalīti bukleti par apbedīšanas pakalpojumiem…” sašutis E. Štreihfelds. Viņš Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā īrē morga telpu, ko neesot iespējams izveidot birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Pats sakopjot un saģērbjot nelaiķus, sevi slimnīcā nereklamējot. Labākā reklāma esot uzņēmuma labā slava. Vēl uzņēmumā darbojas sieva un dēls, kuri veic dažādus praktiskus darbus, vēl ir divi šoferi – krāvēji, mūziķis, ceremoniju vadītājs. Gadā apbedī 350 – 400 nelaiķus.
