Samainīti līķi, cenu dempings, brutāla apiešanās. “LA” pēta apbedīšanas nozares aizkulises 6
Apbedīšana ir jūtīga tēma. Katram no mums diemžēl ar to nācies saskarties un pieredze ir dažāda: gan praktisko lietu kārtošanā, gan emocionālā ziņā. Vienlaikus apbedīšana ir pietiekami nopietna uzņēmējdarbības nozare, turklāt ļoti stabila. Jo cilvēki miruši un mirs vienmēr.
Piemēram, 2014. gadā Latvijā nomira 28 438 cilvēki. Tuvinieki bieži izmanto apbedīšanas pakalpojumu uzņēmumus jeb – kā visbiežāk tos dēvē – birojus. Laukos daudz ko var izdarīt paši piederīgie vai sarunāt pa tiešo – zārku, izvadītāju, muzikantus, krustu, citus atribūtus, vietu, kur nelaiķi glabāt, cilvēku, kas nelaiķi sakopj utt., bet Rīgā faktiski no apbedīšanas biroju pakalpojumiem nav iespējams izvairīties. Pēc sarunām ar nozares pārstāvjiem var secināt, ka laukos un reģionos caur apbedīšanas birojiem “iziet” 150 – 500 eiro viena nelaiķa gadījumā, Rīgā šī summa sākas no 500 eiro un var sasniegt vairākus tūkstošus.
Kāda ir apbedīšanas nozare, mēģinu noskaidrot šajā rakstā. Mana interese sniedzās līdz kapsētu vārtiem, jo tā jau ir cita saimniecība.
Par to, ka apbedīšanas nozare ir vērā ņemama, liecina arī tas, ka Latvijā ir trīs organizācijas, kas vieno apbedītājus: Latvijas Apbedītāju asociācija, Rīgas Apbedītāju biedrība un Eiropas Apbedītāju asociācija. To pārstāvji savā starpā gan draudzējas, gan kašķējas, ir biroji, kas reģistrēti divās organizācijās. Uz āru sabiedrībā skandāli īpaši netiek nesti, bet tas, ko apbedītāji stāsta viens par otru, reizē atsauc atmiņā pasen Latvijas Televīzijā demonstrēto britu melnā humora seriālu “Gaišā piemiņā”: samainīti līķi un kapu sajaukšana, reiz pat nelaiķis bijis jārok ārā, brutāla apiešanās, nelaiķu pirkšana un pārdošana, klientu apvārdošana, cenu dempings, neslavas celšana konkurentiem, nodokļu nemaksāšana utt.
